Atklās Veronikas Djominas – Lurjē leļļu mākslas izstādi “Pagātnes reveranss”

Izstāde būs aplūkojama līdz 2010.gada 4.februārim.„Sarkanā karaliene”, „Saldumu feja”, „Sindbads jūrasbraucējs”, „Karnevāla karaliene”, „Venēcija”, „Pūce”, „Londona”, „Rudais Pjero”, „Kafijas pupiņa”, „Ūdensvīra laikmets”, u.c. izstādē sastopamās lelles ir darinātas autortehnikā, tērpiem izmantojot autentiskus 19.gs. nogales un 20.gs. sākuma audumus, kā arī mežģīnes, zīdu un samtu no Milānas, Florences, Venēcijas un Parīzes kolekcijām. Krāšņajās leļļu rotās iestrādāts sudrabs, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi. Veronikas Djominas – Lurjē leļļu pasaules realitāti telpā papildina 19. – 20. gs. mijas aksesuāri, rokdarbi, sadzīves priekšmeti un fotogrāfijas.Veronikas Djominas – Lurjē darinātās lelles ir bijušas apskatāmas izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā. Daudzas mākslinieces lelles glabājas privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Itālijā, Baltkrievijā, Izraēlā, Kanādā.Māksliniece par sevi un savu mākslu stāsta: „Man patīk tā brīvība, kuru dāvā lelles. Varu atļauties būt sentimentāla un smieklīga. Varu būt gan mākslinieks, gan kurpnieks, skulptors un drēbnieks, frizieris un cepurnieks. Un vēl ...burvis. Man ļoti patīk brīdis, kad no mirāžas, no nekā, no manas trakulības pēkšņi rodas kāda seja, kāds tēls iegūst krāsu un skaņu – tas ir brīnums, uz kuru raugoties, katram cilvēkam rodas savas fantāzijas, emocijas un sapņi. Laiks man neeksistē. Es vienojos ar Viņu - aizraujos, kā bērns, dažreiz uzvedos kā bērns, es nenovecoju, rotaļājos un fantazēju. Varu paceļot pa XVII gadsimta Parīzes ieliņām, kur tika ražotas kleitām pievienojamas lelles, pēc kurām bija ļoti liels pieprasījums Amerikas un Eiropas valstu drēbnieku un modistu vidū.Varu pārcelties XIX gadsimtā, kad rotaļu pasaulē dominēja papjēmašē lelle, kuras seja bija dzīvīgāka un dabiskāka...”.