Latvijas radio
Latvijas faktiem
SKDS
atklāta vēstule
par to, kas ļaudīm īsti interesē.
Pēc jūsu atbildes vēstuļu, kurās bija izklāstīti debašu dalībnieku izvēles kritēriji, sāku domāt: vai tiešām procentu barjera sabiedriskās domas aptaujās korelē ar šo ļaužu interesi par sarakstiem? Jo tam, par ko viņi šobrīd domā balsot, var būt ļoti dažādi iemesli. Un varbūt viņi vēl šaubās un grib dzirdēt alternatīvas?
Tāpēc portālā draugiem.lv izveidoju publisku aptauju, par kuru paziņoju gan domubiedru grupās, gan izsūtīju visiem paziņām, kurus, savukārt, lūdzu šo ziņu pārsūtīt tālāk (padsmit cilvēku to arī izdarīja). Aptaujā iekļāvu 2 jautājumus: kādu sarakstu pārstāvji, viņuprāt, būtu jāaicina uz priekšvēlēšanu debatēm un par kādiem sarakstiem šiem cilvēkiem ir lielāka interese.
Divu dienu laikā aptauju aizpildīja 138 dažāda vecuma, dzimuma, nodarbošanās, pazīšanās un politiskās piederības ļaudis. Pēc tās rezultātiem:
1. Uz priekšvēlēšanu debatēm būtu jāaicina to sarakstu pārstāvji:
– kuri sabiedriskās domas aptaujās pārsniedz 5% – atbalsta 10%;
– kuri sabiedriskās domas aptaujās pārsniedz 2% – atbalsta 13%;
– visu sarakstu pārstāvji – atbalsta 77%.
2. Lielāka interese ļaudīm ir:
- par t.s. „lielajiem“ jeb „vecajiem“ sarakstiem – 7%;
– par t.s. „mazajiem“ jeb „jaunajiem“ sarakstiem – 46%;
– par visiem vienāda – 47%.
No aptaujas rezultātiem varam secināt:
1) pārliecinošs vairākums – vairāk kā 2/3 – uzskata, ka debatēs jāpiedalās visu sarakstu pārstāvjiem; acīmredzot, tam ir kādi nopietni iemesli, iespējams, ļaudis jūtas aizvainoti, ka atkal tiem netiek dotas pilnvērtīgas izvēles iespējas, ka kāds to vietā jau ir „padomājis“;
2) par „lielajiem“ jeb „vecajiem“ sarakstiem interese ir niecīga, droši vien tādēļ, ka ļaudīm par tiem jau viss tikpat kā skaidrs – viņi vairāk grib dzirdēt alternatīvu piedāvājumus, jo, pat ja pagaidām domā, ka balsos par „mazāko ļaunumu“, vienalga sirdī cer, ka ir arī kāds „neļaunums“;
3) tikpat kā sakrīt interese par „mazajiem“ jeb „jaunajiem“ sarakstiem un par visiem sarakstiem, respektīvi, par „mazajiem“ sarakstiem gribētu uzzināt tikpat kā visi, bet puse no tiem grib dzirdēt arī veco partiju piedāvājumu (tas, ka šis skaits mazāks par tiem, kas uzskata, kā jāaicina visi, acīmredzot, izskaidrojams ar to, ka ļaudis grib pieturēties pie vienlīdzības principa un dot visiem vienādas iespējas).
4) protams, varam runāt par šīs aptaujas reprezentativitāti tikai portāla draugiem.lv kontekstā, jo tā lietotāju sastāvs nav proporcionāls Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju sastāvam (to tomēr lieto vairāk gados jauni cilvēki un pārsvarā latvieši, krievu un citu tautību pārstāvju ir maz), tomēr jebkurā gadījumā šīs aptaujas rezultāti ir zīmīgi un nebūtu ignorējami no LTV un LR vadības puses.
Tāpēc lūdzu:
1) LR un LTV debatēs nodrošināt visu sarakstu pārstāvju dalību; ja nav iespējams nodrošināt vienlaicīgu 13 kandidātu piedalīšanos, tad uz vienām debatēm var aicināt vienus, uz citām – citus, bet tā, lai beigās debašu skaits visiem sarakstiem sanāktu aptuveni vienāds;
2) Latvijas faktus un SKDS veikt plašu aptauju par mūsu ekspresaptaujā izvirzītajiem jautājumiem.
Ar cieņu, Ansis Ataols Bērziņš,
„Pēdējās partijas“ deputāta kandidāts Latgales vēlēšanu apgabalā
2010. gada 3. septembrī