Un te nu neizbēgami jāaplūko fakts, ka kādreizējā Dienvidslāvija nu ir sadalījusies sešās atsevišķās republikās. Pēc gada vai diviem visticamāk būs arī septītā, tā būs Kosova. M. Šerifovika no tām piecām bijušās Dienvidslāvijas republikām, kuras varēja balsot par Serbiju, saņēma 60 punktu -- pa 12 no katras.
Lai tā būtu, lai gan man nudien būtu interesanti piedalīties sarunā, kurā Eiropas grandi centīsies izdomāt, vai Eirovīziju patiešām rīkot valstī, kura joprojām slēpj smagos kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci apsūdzētas personas, kura apspiež valsts albāņu minoritāti un nekādi neatbilst mūsdienu civilizētas valsts statusam. Pat Ukraina, kurā konkurss notika pirms diviem gadiem, jau bija pierādījusi vēlmi pievienoties Rietumeiropas standartiem. Serbija vēl to it īpaši nav izdarījusi.
Taču man personīgi (lai, lūdzu, piedod fani) nekādi nav saprotama trešā vieta kārtējam Krievijas popindustrijas biznesa projektam, kurā teksts skanēja "Nesauc mani par smieklīgu, zaķīt, es iztērēšu visu tavu naudu, naudu, es tev parādīšu savu rotējošo pakaļu, mīlulīt, tas būs viegli. Es paņemšu tavu naudu, ņam, manas kuņas man stāv blakus." Vismaz šoreiz menedžeri no meitenēm nav centušies uztaisīt "lesbietes". Bet pareizāk sakot man ir saprotams, kā tas notika. Kādreizējā PSRS salūza nu jau 10 Eirovīzijas dalībvalstīs, 12 punktus krievu meičas saņēma no Armēnijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Ja kas, no pusfināla 28 valstīm izkļuva deviņas Austrumeiropas valstis plus Turcija, aiz strīpas palika gan dīdžejs Bobo ar saviem vampīriem, gan portugāliete, kura vēlējas ar mums uzdejot, gan dāņu tranzvestīts ar visu drāmu.
Mainīt Eirovīzijas balsošanas sistēmu droši vien neviens netaisās, balsu skaitīšana pa valstij joprojām tomēr mēdz būt puslīdz aizraujošs process. Piemēram Valters un Kaža pirmajā vietā pabija pāris reizes punktu skaitīšanas laikā, pirms galu galā saņēma piekto vietu. Taču rodas jautājums, cik ilgi pārējā Eiropa būs gatava pieciest to, ka patlaban konkursā divas trešdaļas dalībnieču ir Austrumeiropas valstis, kuras tomēr mēdz balsot cita par citu visnotaļ refleksīvi un automātiski.
Nu ko -- gaidīsim nākamo gadu. Latvijai atkal būs pusfināls. Katrā ziņā Eirovīzija ļauj reizi gadā ieraudzīt ne tikai štampētu popmūziku, bet arī patiešām interesantus priekšnesumus. Man piemēram liels atklājums šogad bija ungāriete Magdi Rusza, kura pa ceļam uz medicīnas akadēmiju piestājās Talantu fabrikā, uzvarēja, un nu vairs par dakteri visticamāk nekļūs. Zaudējums medicīnai, liels, liels ieguvums mūzikas pasaulei. Tāpat, ja mūzikas industrija patiešām būtu plaši atvērta, gruzietei Sopho un maķedonietei Karolinai priekšā stāvētu spīdoša karjera. Bet šķiet, ka vismaz paredzamā nākotnē ar vienu gan varam rēķināties -- Latvijas pārstāvjiem nekur īpaši tālu, lai piedalītos konkursā, nebūs jābrauc.