Aiz manis atveras veikala durvis un ienāk vēl kāds vīrs - tāds pats skūtu galvu, ādas jakā un trenniņbiksēm kājās. Viņš dodas pie pārdevējas, kaut ko klusi viņai pasaka un saņem kaut kādu sainīti, kuru pārdevēja izvelk no skapīša aiz letes.
Nopētu plauktos sakarutās skābētu gurķu, zaļo zirnīšu, boršča burkas un cūkgaļas "tušonkas"kārbas. Zivju smaka šķiet nāk no lielā groza, kurā sakrautas kaltētas zivis. Tam pretī ieraugu garu plauktu ar šprotu kārbām. Starp dažādu šķirņu lietuviešu šokolādes konfektēm, cepumiem un pjaņikiem ieraugu arī ko pazīstamu - vafeļu torti "Rebeka" un "Laimas" zefīru šokolādē. Diemžēl pārvilkušos ar blāvu kārtiņu… Tad pamanu arī kondensētā piena kārbas un tieši to man tobrīd sakārojas. Taču kaut kā nespēju apslāpēt neomulības sajūtu dīvainajā sabiedrībā… Dodos ārā pa veikala durvīm un esmu uz ielas. Es atrodos uz vienas no Oksfordas centrālajām ielām un elpoju svaigu gaisu. Virs durvīm, pa kurām tikko iznācu karājas liels uzraksts "Baltic Food". Skatos garāmgājējos un domāju - nez vai kāds mani saista ar dīvaino sabiedrību veikaliņā…?
Vakarā dodos uz izstādes atklāšanu kādā galerijā Oksfordas centrā. Pļāpāju ar angļu kursa biedreni. Viņa saka: "You don't look like an Eastern European."** Varbūt gribēja pateikt komplimentu…
*Tu vēl alu ņemsi?
**Tu neizskaties pēc austrumeiropietes.