Paviljona mūžs ir tikai daži mēneši – Minsuka Čo objekts Archipelagic Void zālienā pie galerijas Serpentine vēsturiskās ēkas Kensingtonas dārzos būs atvērts līdz 27. oktobrim. Pēc tam tas tiks demontēts.
Minsuka Čo veidotā konstrukcija sastāv no piecām salām vai spārniem, kas izvietoti ap atvērtu telpu. Katrai salai ir savs izmērs, forma, nosaukums un funkcija, un katra saskan ar parka ekoloģiju un laikapstākļiem. Atvērtā telpa jeb apļveida tukšums paviljona centrā atgādina nelielu pagalmu senās korejiešu mājās.
Galvenā ieeja paviljonā ir nodēvēta par Galeriju, tas ļauj iznest Serpentine mākslas aktivitātes ārpus ēkas. Paviljona ziemeļu daļā ir Nelasīto grāmatu bibliotēka – katru grāmatu ir dāvinājis tās iepriekšējais īpašnieks, lai vairotu kopējo zināšanu krājumu. Apmeklētāji ir aicināti atstāt šeit kādu no savas personīgās bibliotēkas nelasītajām grāmatām.
Arhitekta Minsuka Čo projektētais galerijas Serpentine vasaras paviljons ir vieta gan atpūtai, gan dalībai dažādās aktivitātēs. Foto – Ivans Bāns
Austrumu daļā ir Tējas namiņš – tā ir atsauce uz galerijas Serpentine ēkas vēsturi. Džeimsa Greja-Vesta projektētā ēka tika atklāta 1934. gadā un līdz 60. gadu sākumam darbojās kā tējnīca. 1970. gadā tā tika pārvērsta par mākslas galeriju. Paviljonā ir arī Rotaļu tornis, kas aprīkots ar spilgti oranžu tīklu, kurā var kāpt un darboties. Rietumu daļā ir Auditorija, kas ir lielākā no piecām salām. Tās iekšējās sienās ir iebūvēti soliņi, un šī telpa ir domāta mūzikas un dejas izrādēm, sarunām, dzejas lasījumiem un performancēm.
Vasaras paviljonu galerija Serpentine ik gadu pasūta kādam ievērojamam arhitektam, kuram tajā brīdī vēl nav pabeigts neviens projekts Lielbritānijā. Šī iniciatīva ir izvērtusies par mākslinieku un sabiedrības komunikācijas platformu – paviljonā, kas piesaista lielu apmeklētāju plūsmu un katru gadu kļūst par vienu no galvenajiem notikumiem arhitektūras pasaulē, Serpentine īsteno izglītības un kopienu iesaistes programmas.
Arhitekts Minsuks Čo ir arī aktīvs lektors, kurš piedalās konferencēs un simpozijos visā pasaulē. Foto – Moks Džungvuks
Arhitekts Minsuks Čo ir dzimis Seulā un absolvējis Jonsei Universitātes Arhitektūras inženierzinātņu fakultāti (Koreja) un Kolumbijas Universitātes Arhitektūras augstskolu (ASV). Pēc darba dažādos birojos – to vidū Rema Kolhāsa OMA Roterdamā – 1998. gadā Ņujorkā Minsuks Čo kopā ar partneri Džeimsu Sleidu nodibināja uzņēmumu Cho Slade Architecture. 2003. gadā viņš atgriezās Korejā un atvēra savu biroju Mass Studies. 2014. gada jūnijā Venēcijas biennāles 14. Starptautiskajā arhitektūras izstādē Minsuks Čo saņēma balvu Zelta lauva par labāko nacionālo paviljonu – viņš bija Korejas paviljona komisārs un līdzkurators.
Birojs Mass Studies savos projektos kritiski pēta arhitektūras iespējas masu ražošanas, pārapdzīvoto pilsētu un citu mūsdienu sabiedrību raksturojošu jomu kontekstā. Darbībā tiek ņemta vērā pagātnes un nākotnes, lokālā un globālā, utopijas un realitātes, individuālā un kolektīvā attiecību sarežģītība. Mass Studies darbi tikuši eksponēti izstādēs visā pasaulē, arī Venēcijas arhitektūras biennālē 2004. un 2010. gadā. Biroja projekti un prezentācijas ir iekļauti Ņujorkas Modernās mākslas muzeja MoMA, Vācijas Arhitektūras muzeja DAM (Frankfurte), Čikāgas Mākslas institūta un Mokchon arhitektūras arhīva (Seula) kolekcijā.
Informācija: serpentinegalleries.org