Ceļu nozare vairs nerullē!

Prior,nekasieties gar negātīvām detaļām.Jūsu piemērs ir slikts un izskaužams .Ja kaut ko rekonstruē,tad jābūt ekonomiskam pamatojumam un labumam,nevis naudas tērēšanai.

Lielos vilcienos piekrītu autoram. Par niansēm vienmēr var runāt. Ja godīgi, mani izbrīna, ka tik daudzi komentāri izsaka pretēju viedokli. Jo priekšlikumos ir domāts par kopēju valstisku labumu. Lai piķis nepazūd jau ietrenētās kabatās. Kurš var paskaidrot man, ko mums tagad krīzes apstākļos dos tie daži ekstra rekonstruētie ceļa posmi ar visos galos nobruģētajiem piekāp-nokāp celiņiem, ja vienlaicīgi pa lielāko daļu ceļu vispār ir neiespējami braukt, nenolaužot ratus? Ja nu vienīgi - būs kur bruģi mugursomā salasīt:). Kamēr uzplauksim, sen būs viss noplucis un nāksies remontēt kā vienus, tā otros. Latvijas ceļi atgādina dzīvokli, kuram viena istaba ar kokgriezumiem, kamēr pārējās - viss noplucis. Nesaku, ka nevajag neko remontēt un bruģēt. Bet pirms tam ir vēlams padomāt ar galvu - ko, kādēļ un pa cik! Atceros no nesenas pagātnes - pirms kādiem pāris gadiem, kad remontēja Bērzkroga krustojumu. Braucu garām, domāju, ka jau rādās. Izrādījās, nē. Katrā galā stāvēja pa divām vietas nosaukuma zīmēm - vecās un jaunās. 4 virzieni, katrā pa 2 (sākums-beigas), t.i. 8 gab. Speciāli izkāpu apskatīties, ar ko tās vecās tik sliktas, ka jāmaina. Uz metāla kātiem, tā neko īpašu arī neieraudzīju, kādēļ būtu jāmaina. Bet vēl joprojām būtu interesanti uzzināt, cik naudas izteiksmē tas toreiz izmaksāja. Vēl jo vairāk, ka novākšana nenotika reizē ar uzstādīšanu. Vai kādam tas liekas normāli?

cb 1. Pieredzes prasībām ir jābūt samērīgām. Teiksim negudri prasīt 5 gadus pieredzi barjeru uzstādīšanā gan uzņēmumam, gan darbu vadītājam. 2. Šijā gadījumā nav jāpiemēro katrs atsevišķi 100%. Tie ir kritēriji pēc kā jāizvērtē situācija, nevis pēc kā jāpieņem lēmums. 3. Kā ES dalībvalsts nevaram noteikt aizliegumu vai sankcijas, bet tas neliedz piedāvāt atvieglojumus un subsidēt vietējos. Primārais ir saglabār konkurenci. Labi zinām ko nozīmē monopols.

Un tomēr vajadzētu zināt precīzi - kādi projekti paturēti un kādi atcelti. 86 projekti vidēji par 2 milj katrs. Bet palika 17 projekti, vidēji par 5,5 milj katrs.

"3. Jāizstrādā iepirkuma noteikumi, kas ļautu tajā piedalīties maksimāli daudz Latvijas uzņēmējiem(iepriekšējo gadu apgrozījums nedrīkst būt pārāk augsts, darbu vadītāju pieredzes prasības nedrīkst būt pārāk augstas). " Un pēc tam kodīsim pirkstos par to, ka darbu kvalitāte ir stipri zema??? Ceļi sū...gi utt - tas viss ir cieši saistīts ar darbinieku prasmi strādāt - nevar no betonēšanas "pārskriet" uz ceļu būvi un cerēt, ka iemaņas, kas iegūtas līdzinot 30m2 betona grīdas būs izmantojamas, kad tikpat līdzens jādabū kilometriem garš ceļa posms. 4.punkts. Vai raksta autoram ir informācija, kas apliecina to, ka ceļu posmi tiek izvēlēti tā, lai izpatiktu būvuzņēmējam??? 7.punkts mazliet konfliktē ar 4. - Ja reiz tautsaimniecība, tad tautsaimniecība, bet nevis atsevišķu būvuzņēmēju intereses. 9.punkts ir nokavēts - mēs esam ES un šeit ir brīvs tirgus dalībvalstu starpā - pat var nemēģināt konkursa noteikumos ieviest šādu normu - nespēsim samaksāt tiesvedības izdevumus. Kopumā raksts izskatās pēc mazliet emocionāla skatījuma uz lietām.

Kā apvienot spēkus un būvēt mēs paši izdomāsim,rīkojiet sakarīgus konkursus un viss notiks.

Vai kāds var pateikt kāpēc valdība gadu no gada spītīgi negrib apgūt Eiropas naudas ceļu būvē.Vai tas ir muļķums jeb noziedzīga rīcība?

Mēs par AUTOBĀNIEM un tad tik rullēsim...autiņu pietiek.

Latvieši ir arāju tauta.Tai ceļus nevajag.

Vēel,vēl priekšlikumus-nauda būs

Labi ,kad kāds domā par lietām ,kuras valdošajiem par smagu...Plānot taču reiz ar skatu uz nākotni ,nevis atpakaļ.

4.punkts ir saprātīgs.Neizbūvējot labus maģistrālos ceļus būtu grūti cerēt uz tautsaimniecības uzplaukumu.Visa Austrumeioropa(Slovakija,Polija,Čehija,Lietuva u.t.t.) jau sen strādā pie savu ceļu izbūvēšanas un viņi nebūs zaudētāji.

li - mazie nav domāti 3 darbinieki un divas lāpstas.

Latvija ir ES dalībvalsts, līdz ar to nav runa tikai par liberālu ekonomiku, bez tam liels vai vairāki mazi apvienojušies beigu beigās tirgum var nozīmēt pilnīgi to pašu. Attiecībā uz 9.punktu -interesanti, kāda milzīga naudas aizplūšana var rasties, ja Jūsu priekšlikumā iepriekš ir plānots nodarbināt vietējo darbaspēku, bet peļņas procents valsts pasūtījumiem nemaz nedrīkst būt pārlieku augsts, ja pastāv konkurence, īpaši šajos ekonomiskajos apstākļos. Tad tur nebūs īsti kam izplūst, bet naudu arī Latvijas uzņēmēji var iztērēt ārvalstu precēm, piemēram, automašīnām utt.

Es piekrītu, ka nav mākslīgi jāuztur mazi uzņēmumi, tikai tāpēc, lai būtu...ja grib paņemt lielos objektus, uzņēmumiem ir jāapvienojas, lai turklāt spētu konkurēt ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas robežām.