Kāpēc tad kāds viņam par to uzbrūk?
Kalvīti var saprast, jo viņa darbības pamatā vismaz pēdējā gada laikā pirmām kārtām ir bijusi teorija "ceru, ka nepamanīs". Ka nepamanīs, ka premjerministra biroja vadītājs nu nav nekāda trešā persona, tāpēc "Tautas" partija rupji un vulgāri krāpjas. Nepamanīs, ka steigšus un klusītiņām Ziemassvētku laikā pieņemtie drošības likumu grozījumi sagraus valsts drošību. Nepamanīs, ka kriminālapsūdzēta persona nav piemērots partneris pie koalīcijas galda vienalga, cik skaisti viņš ir sakopis savu provinces pilsētiņu. Nepamanīs, ka pēc pompozi bazūnētiem apgalvojumiem par to, cik publiski tiek vērtēti prezidenta kandidāti, nodokļu nemaksātājs un melis patiesībā tika atrasts ... zoodārzā! Nepamanīs, ka KNAB priekšnieka "atstādināšana" ir kliedzoši politizēts process. Nepamanīs, ka novērst uzmanību no paša trūkumiem ar apgalvojumiem par noziedznieku ordām, kurās piedalās Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieki ir labākajā gadījumā nesmuki.
Protams, Kalvītis šajā attieksmē nebūt nav viens. Acīmredzot jau vairāku gadu garumā Tieslietu (!!!) ministrijā ļaudis ir cerējuši, ka neviens nepamanīs, ka tās grāmatvedībā valda haoss. Tik ļoti liels haoss, ka Valsts kontrole divu gadu garumā nav varējusi par ministrijas grāmatvedību secināt neko. Pašreizējais tieslietu ministrs burkšķ, ka pie vainas esot ne tā grāmatvedības programma ministrijas datoros un "skaitļi nebija sarindoti pareizajās ailītēs". Tāpēc, lūk, šis haoss ir mazāk svarīgs par knābī "konstatētajiem" pārkāpumiem. Acīmredzot šajā gadījumā cer, ka neviens nepamanīs, cik ārprātīgi nenopietni tas izklausās.
Tas pats sakāms par situāciju Ventspilī, par kuru pateicoties Lihtenšteinai (to par Sorosa un "Jaunā laika" uzpirktu sazvērestības perēkli laikam tomēr nevaram uzskatīt) uzzinām vairāk un vairāk. Reibinoši gara ofšoru ķēde! Acīmredzot cerēja, ka nepamanīs. Vēl vairāk to joprojām cer tie ļaudis, kuriem no šīs reibinošās ķēdes atleca kāds labums. Folklorizētais Āpsis, Zvaigznīšu brīdis un Pleskavas šoseja ta zina, kas viņi tādi ir, un tas nekas, ka varbūt vairs nepiedalās aktīvajā politikā, pārkvalificējušies un kļuvuši par padomdevējiem un konsultantiem. Pat ļoti cer, ka neviens nepamanīs.
Bet gan Kalvīša, gan Tieslietu ministrijas, gan Ventspils gadījumā pamanīja gan. Varbūt, kā šodien Dienā konstatējis Normunds Naumanis, Raimonds Pauls un Rēzija Kalniņa uzskata, ka ar Kalvīti viss ir kārtībā, Dievs ar viņiem, bet pamanīja gan. Varbūt joprojām ir dāmītes un tantītes, kuras bizo pa visu Latviju, lai tik "savu mēru" apsvaidītu ar ziediem, bet pamanīja gan. Un turpinās pamanīt.
***
Bet jā, arī par kērlingu. Vakar iezvanījās telefons. Vai Kārlis? Jā. Otrā galā bija žurnālists, kurš teica, ka atbilstoši jau iepriekš sarunātajam, viņš gribot sarunāt, cikos rīt viņš varēs ar mani tikties, lai runātu par kērlingu. Jutos apmulsis. Vecums nenāk viens. Varbūt tiešām kādam biju solījis runāt par kērlingu. Bet nē, tā tas nevar būt. Žurnālistam teicu, ka par kērlingu zinu tikai tik daudz, ka ļaudis mazās botītēs skraida pa ledu un to slauka ar slotiņām. Žurnālists teica, ka tā es arī varēšot pateikt. Es gaiņājos -- nē, nudien kāpēc tieši ar mani viņš grib runāt par kērlingu? Atbilde: "Bet jūs taču esat Latvijas Kērlinga federācijas prezidents!" Tad man bija jājautā, ar ko cilvēks viņaprāt runā. Atbildē skanēja Kārlis un cits uzvārds. Kur cilvēks dabūja manu mobilā telefona numuru, to nepaguvu pajautāt. Dzīvē gadās arī tā.
Jauku visiem dienu!