Šī ir pirmā plaša vēriena Azerbaidžānas tekstilmākslas ekspozīcija Rīgā, kas paver padziļinātu ieskatu nacionālo aušanas paņēmienu pārmantojamībā un vienlaikus apliecina, ka šķietami tālais var kļūt tuvs.
Ģenētiskā atmiņa ir sabiedrības kultūras un morāles sastāvdaļa un – izstādes Atmiņas ģenētiskais kods. Azerbaidžānas paklāji galvenā vadlīnija. Laika ritējumā savu izpausmi tā rod paklāju aušanas tradīcijās. Pavedieni, mezgli, raksti – azerbaidžāņu paklājs nav tikai estētiski baudāms interjera priekšmets, bet veselas tautas mūžs, kas austs gadu tūkstošos. Azerbaidžānas paklāji ir pazīstami visā pasaulē ar to oriģinālo ornamentu, kompozīciju un krāsu risinājumu.
Pasaules kultūras mantojuma vēsturē paklāju aušanas māksla ir absolūta virsotne, kas rada vienotu domu, saprāta un prāta telpu. Tajā nolasāms naratīvs par leģendām un notikumiem, zaudējumiem un uzvarām, lepnumu par pagātni un cerību par skaistu nākotni. 2010. gadā Azerbaidžānas tradicionālā paklāju aušanas māksla iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.
Publiskā akciju sabiedrība Azerkhalcha (Azərxalça) ir vienīgā paklāju ražotne Azerbaidžānā, kuras darbnīcās strādā dažādu paaudžu amatnieki, turklāt tikai audējas no lauku apvidiem, kas ir ļoti nozīmīgi reģiona ilgtspējīgai attīstībai. Tās pamatuzdevums ir moderna un dinamiska paklāju aušanas evolūcija, saglabājot gadsimtiem seno arodu.
Uzņēmuma veidotā Rīgas izstādes kolekcija ir mākslinieku un meistarīgu amatnieku kolektīvs darbs, kas balstās uz senču tradīcijām un mūsdienu dizaineru inovatīviem meklējumiem. Paralēli ekspozīcija sniedz priekšstatu par Latvijas un Azerbaidžānas ornamentu līdzībām, atspoguļojot dažādus tautu mijiedarbes aspektus, vēsturiskās sakarības vai kopīgās tēmas, kas ietekmējušas abu valstu kultūru. Paklājos ieaustās saules zīmes, svastikas, dzīvnieku un putnu attēli, to ornamentālā apdare liecina par tradīciju atbalsi, nebeidzamu ticējumu, vērtību un mākslas savstarpējo caurviju.
Papildinot Latvijas un Azerbaidžānas kultūras un vēsturiskās saites, kā arī atzīmējot latviešu lietišķās mākslas vecmeistara Jūlija Straumes (1874–1970) 150. jubileju, izstādē organiski iekļaujas mākslinieka Azerbaidžānas teritorijā apzinātais un pētītais etnogrāfiskais mantojums – neatkārtojami paklāju raksti, kurus viņš fiksējis un kolorējis fotogrāfijās savu ekspedīciju laikā. Jūlija Straumes entuziasms, zināšanas un pieredze veicināja jaunas, līdz tam Latvijā aušanas praksē neizmantotās tjurku paklāju siešanas mezgla tehnikas apgūšanu, kas kļuva iecienīta un populāra 20. gadsimta 30. gados.
Izrādot cieņu meistara ieguldījumam, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) 2. stāva pastāvīgā ekspozīcija papildināta ar publikai vēl neredzētiem darbiem un sagatavotu video stāstu par Jūlija Straumes dzīvi un radošo darbību. Savukārt lekciju cikls Klasiskās vērtības ietvers tematisku lasījumu kopumu par mākslinieku – Laikmeta Straume.
Pateicoties Azerbaidžānas vēstniecības iniciatīvai, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ir pagodināts pieņemt dāvinājumu no SIA PASHA Holding un publiskās akciju sabiedrības PASHA bank. DMDM tekstila kolekciju papildinās trīs mūsdienu dizaina paklāji, kuru idejas autors ir starptautiski atzītais azerbaidžāņu modes mākslinieks Rufats Izmails (Rufat Ismayil). Šie jaundarbi laikmetīgā valodā interpretē savu senču tradicionālos paklāju ornamentus.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs priecājas par iespēju organizēt šo iespaidīgo azerbaidžāņu paklāju kolekcijas izstādi, kas ir pirmā plaša vēriena Azerbaidžānas tekstilmākslas ekspozīcija Rīgā, kura paver padziļinātu ieskatu nacionālo aušanas paņēmienu pārmantojamībā un vienlaikus apliecina, ka šķietami tālais var kļūt tuvs.
Īpaši sagatavotā izglītības un pasākumu programma palīdzēs apmeklētājiem iepazīt Azerbaidžānas kultūras, vēstures un mākslas tradīcijas, novērtējot līdz šim neapjausto saikni ar Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu.
Izstādes vieskurators: Emins Mammadovs (Emin Mammadov), publiskās akciju sabiedrības Azerkhalcha valdes priekšsēdētājs un Azerbaidžānas Republikas Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.
Izstādes kuratores: Inese Baranovska un Rūta Rinka.