Vēsture nedrīkst tikt cenzēta. Ribentropa - Molotova pakts, kad pirms 71 gada Kremlī tika izlemts Baltijas valstu liktenis, ir daļa no mūsu vēstures un tā noklusēšana nevar kalpot par pamatu cieņpilnām un savstarpējā sapratnē balstītām attiecībām ar Krieviju.
1939. gada 23. augustā noslēgtais PSRS-Vācijas pakts ir melna vēstures lapaspuse, kas pateicoties Latvijas valsts atjaunošanai un dalībai ES un NATO, ir pāršķirta, bet to nedrīkst aizmirst un nepieminēt. Pakts sadalīja Eiropu starp divām totalitārām varām un mūsu pienākums, atceroties vēsturisko netaisnību, ir panākt, lai lielvaras nekad vairs neizlemtu citu valstu un tautu likteņus.
Spilgts pretstats šai atmiņas cenzēšanai bija šī gada 23.augusts Stokholmā. Skvērā, kur 80 to gadu beigās katru pirmdienu sanāca ļaudis, lai demonstrētu par Baltijas brīvību, bija pulcējušies zviedri un baltieši. Iespējams, atsaucoties Eiropas Parlamenta aicinājumam visur Eiropā 23.augustā pieminēt totalitāro režīmu upurus. Runāja Zviedrijas izglītības ministrs Jans Bjorklunds, uzsverot, ka Baltijas okupāciju nav tiesības aizmirst. Zviedrijā demokrātiju un brīvību uztver kā pašsaprotamas lietas, bet, viņaprāt, 23.augusts māca, ka brīvība ir jāprot novērtēt un nosargāt. Klātesot pieciem Rigstāga deputātiem izglītības ministrs arī uzsvēra, ka Zviedrija nedrīkst aizmirst savu nodevību, lietas par ko jākaunas, pieminot leģionāru izdošanu. Nedrīkst aizmirst, lai tas nekad neatkārtotos.