Nesapratnē zvanīju uz ACD klientu servisa dienestu, jo man kaut kā atcerējās, ka pērn gada beigās es ar ACD noslēdzu līgumu par pakalpojumiem visa gada garumā. Klientu servisa dienesta pārstāve noliedza, ka ACD ir nolēmis vienpersoniski mainīt līguma noteikumus līguma termiņa vidū, viņa paskaidroja, ka turpmāk ACD piegādās tikai "rīta" avīzes, savukārt visu pārējo laikrakstu piegādi nodrošināšot Latvijas pasts. Tā man, godīgi sakot, bija pirmā dzirdēšana, ka Latvijas Avīze ir pārkvalificējusies par pēcpusdienas avīzi, bet ne par to šis stāsts. Jau gada sākumā ACD atteicās no Atkarīgās Rīta Avīzes piegādāšanas, un toreiz ACD skaidroja, ka neesot varējis ar Atkarīgās izdevniecību sarunāt cenu. Nesapratu tad, un nesaprotu arī tagad, kāda ACD ir daļa par to, cik es esmu ar mieru maksāt par preses piegādāšanu. Lai man nebūtu katru rītu jāiet uz pastu, lai saņemtu Atkarīgo un nu jau arī acīmredzot Latvijas Avīzi, esmu gatavs maksāt tādu cenu, kāda nosedz minētā pakalpojuma sniegšanu. Vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka ACD cilvēki arī pēc 1. maija turpinās kāpt augšā uz manu dzīvokli, lai piegādātu Dienu un Dienas Biznesu. Šī ir visnotaļ dīvaina attieksme no ACD puses -- pakalpojumus sniegs tikai tad, ja uzņēmumam tas būs ērti. Bail domāt, kas notiktu, ja šī "filozofija" izplestos un ar to sāktu nodarboties arī citi pakalpojumu piegādātāji, piemēram, sabiedriskais transports varētu kursēt tikai uz tiem rajoniem, kuros nav sastrēgumi, lai neradītu neērtības šoferiem. Diez kas nav.
***
Nezinu, cik V-dienas lasītāju lasa žurnālu Nedēļa, bet šonedēļ tajā ir skarba, bet ļoti patiesa intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta vadītāju Ati Lejiņu. Pilnīgi pareizi A. Lejiņš pasaka, ka pērn Kalvīša valdības pieņemtie drošības likumu grozījumi principā bija valsts apvērsuma mēģinājums, vien šoreiz ne ar armijas daļām un aizsargiem: "Būtu bijis tā, ka viena partija vai divi trīs ietekmīgi cilvēki kontrolētu visu Latvijas drošības iestāžu darbu. Demokrātija vairs būtu bijusi tikai fasāde."
Un vēl: "Man pārsteidz mūsu tautas muļķība. Es nudien nezinu, kā to vēl nosaukt. Atbalsts Eiropas Savienībai pie mums ir tik mazs, ka jādomā: mēs nesaprotam, ko šis atbalsts mums nozīmē. Vai inflācija un daudzas citas problēmas ir Eiropas nopelns? Tas ir mūsu pašu darītais vai neizdarītais. Ekonomika visā pasaulē ir saistīta, bet ne jau Eiropa jāvaino mūsu nebūšanās. Igaunijā ES ir 85% atbalsts, viņi zina, kurai pusei pieder. Ar mūsu 25% atbalstu Eiropai mūsu ceļš ir aptakaļ uz Austrumiem. [..] Ar latviešu domāšanu ir noticis kaut kas ļoti nelāgs, un tas mani ārkārtīgi uztrauc. Pie visa ir vainīga ES, paši esam balti un tīri. Tas, ka Lembergam ārvalstu kontos ir 1,3 miljardi, kas iegūti, rīkojoties ar valsts īpašumu savā labā, ir normāli, daudzi viņu aizstāv, jo viņš taču kādas drupačas atmetis arī pilsētai! Un vēl -- Kalvīša valdība grozījās ap Krieviju, gribēja sekot Šrēdera pēdās, tā sacīt, Kalvītis gribēja kļūt par "Šrēderu Nr. 2", gribēja dabūt posteni Latvijas gāzē."
Nudien. Un paldies Atim Lejiņam par rūgtās patiesības atklāto paušanu.
Jauku visiem dienu!