Tagad gleznotājs strādā reklāmas aģentūrā un līdz šim šo nodarbi veiksmīgi apvieno ar māksliniecisko darbību — gan gleznojot, gan pamanoties izveidot pa kādai grāmatu ilustrācijai, piemēram, vēl nesen — 2007.gadā klajā nākušajai Kārļa Vērdiņa bērnu dzejoļu grāmatai Burtiņu zupa. Lai gan Otto Zitmanis ir gleznotājs, kurš uz lielās mākslas skatuves tika pamanīts jau 2000.gada Rudens izstādē, kad tika apbalvots, viņa darbi lielākoties ir bijuši skatāmi vairākās grupu, nevis personālizstādēs (pirmā personālizstāde bija aplūkojama 2006.gada rudenī galerijā Māksla XO). Viņš iekļauts arī latviešu jaunākās paaudzes labāko gleznotāju skaitā, kuru veikums apskatāms izstādē Našķu bumba. Jaunie Latvijas glezniecībā LNMM izstāžu zālē Arsenāls (apskatāma līdz 27.janvārim).
Gleznotāja rokraksts arī šajā personālizstādē pēc formālās izteiksmes noteikti būtu piepulcējams ekspresionistu nometnei — viņa daiļrades pamatā ir groteska deformācija formā, nepieradinātība triepienā, fragmentāras un pietuvinātas kompozīcijas lietojums (kas liek skatītājam līdzdarboties, it kā sajusties kā notiekošā lieciniekam) un krāsu kontrastu izmantojums, bieži vien pretnostatot samērā tīras, neizlīdzinātas, spilgtas krāsas, kādas dabā neatrast, arī latviešu glezniecības laukā tās ir salīdzinoši reta parādība. Niansētākas gleznieciskās kvalitātes labāk izgaršojamas izstādes gaišākajos darbos Skaties!, Skaties man acīs!, Negribu mājās un 6.20. p.m.
Salīdzinot ar iepriekšējo personālizstādi, šajā ir parādījušies arī Otto Zitmaņa centieni zīmējumā. Darbos Tev netīk rītdiena, Tu atkal dusmojies ar pasteļkrāsas krītiņiem uz melna papīra atklājas zīmējums ar paaugstinātu abstrakcijas pakāpi, kas iegūst maksimālu ekspresiju vienīgi caur krāsainu līniju vilciena spēku un kas, salīdzinot ar dažbrīd raupjajiem glezniecības sižetiem un tēliem, piedāvā lielāku asociatīvu blīvumu un brīvību.
Personālizstāde Šprotes pienā tematiski ietver māksliniekam raksturīgās sižetiski groteskās anekdotes par histērisku, kaislību plosītu būtni — pārsvarā tieši sievieti. Viņa arī kārdinātāja (Ļauj ievilkt elpu), padauza (Šīs biksītes nav tā vērtas), emociju nevaldāmais spridzeklis (Atstāj mani vienu), kaprīzs radījums (Rīts vienai), neirotiķe (Neaiztiec mani) vai parasta mājsaimniece (Mans vīrs. Pakaļa. Man patīk) un savu skaistumu uzturoša dāma (Būšu šodien skaista) mākslinieciski groteskā servējumā, kas vienlaikus atklāj Otto Zitmaņa gleznu iedarbību. Jaunā mākslinieka darbi rada asociācijām bagātu un diezgan konkrētu, brīžiem pat cilvēku savstarpējām cietsirdīgajām spēlēm pakļautu, atpazīstamu, taču hipertrofētu ainu ar gleznieciski iedarbīgiem līdzekļiem, izmantojot pretkrāsu kontrastus, formu deformāciju un interesantus rakursus, ar detaļu izmantojumu panākot dramatisku iespaidu, kas reti kuru atstāj vienaldzīgu, tāpat kā izstādes intriģējošais nosaukums Šprotes pienā.