Krievijas tiesa ceturtdien nolasīja spriedumu lietā, kas daudz ko vēsta par cilvēka dzīvības cenu mūsdienu Krievijā. Uz apsūdzēto sola sēdēja astoņi vīrieši, kas Ņižņijtagilā bija izveidojuši ienesīgu «biznesu». Viņi nolaupīja meitenes, izvaroja un iebiedēja, lai piespiestu nodarboties ar prostitūciju. Tās, kuras atteicās, tika aizvestas uz mežu un nogalinātas. Bandas locekļi nogalināja vismaz 14 meitenes vecumā no 13 līdz 25 gadiem, bet patiesais upuru skaits, iespējams, ir vēl lielāks. Tā kā daudzus līķus bija apgrauzuši meža zvēri, tiesu medicīnas ekspertiem neizdevās atpazīt visas meitenes.
Ja šis gadījums būtu noticis ASV vai Lielbritānijā, tas neapšaubāmi būtu preses uzmanības centrā, bet Krievijā pie šādiem šaušalīgiem noziegumiem visi jau sen pieraduši. Pietiek pavērot Latvijas telesabiedrību nez kāpēc ļoti iecienītos raidījumus par Krievijas noziedzību, lai saprastu, ka nemitīgā šausmu stāstu plūsma notrulinājusi sabiedrības apziņu.
Ņižņijtagilas banda, ko vadīja brāļi Čudinovi, bija piemērojusies Krievijas biznesa videi. Viņi izveidoja firmu, kas it kā nodarbojās ar pārtikas produktu un dzērienu piegādi. Taču viņu īstā «prece» bija pavisam cita: prostitūtas, kas strādāja pagrīdes bordelī ar traģikomisku nosaukumu «Prestižs». Lai iegūtu «svaigu miesu» bordeļa uzturēšanai, Čudinovi izstrādāja meiteņu pievilināšanas shēmu. Ēsmas vietā kalpoja vietējais strādnieks Marks Kustovskis, kurš bija diezgan izskatīgs jauneklis un mācēja iepatikties meitenēm. Viņš uzaicināja meiteni uz pāris randiņiem, bet pēc tam nogādāja bordelī, kur bandīti piespieda viņas kļūt par seksa verdzenēm. Par katru meiteni Kustovskis saņēmis 20 līdz 500 dolāru (deviņus līdz 224 latus). «Jo labāka prece, jo vairāk es nopelnīju,» pēc apcietināšanas klāstīja Kustovskis. Nepaklausīgās meitenes tika uzaicinātas uz «pikniku» mežā, kur brāļi Čudinovi ar rokaspuišiem viņas nogalināja. Slepkavību sērijas beigās viņi pat nepūlējās aprakt līķus, ko apsedza ar zariem un atstāja meža zvēriem saplosīšanai.
15 gadu vecā Oļa Bubnova un 13 gadu vecā Vika Juškova pazuda bez vēsts 2005.gada vasarā, kad abas izgāja pastaigāties. Pēc dažām dienām Oļas māte saņēma zīmīti: «Mammu, nepārdzīvo, mēs ar draugiem aizbraucām uz Maskavu. Drīz atgriezīsimies.» Patiesībā tuvinieki nekad vairs neredzēja meitenes dzīvas, jo drīz pēc zīmītes uzrakstīšanas viņas tika nogalinātas.
Meiteņu pazušana turpinājās no 2002. līdz 2005.gadam. Ko šajā laikā darīja vietējā milicija? Gandrīz neko. Ņižņijtagilā ir aptuveni 400 000 iedzīvotāju jeb puse no Rīgas iedzīvotāju skaita. Krievijas laikraksts Komsomoļskaja pravda, kas cēla gaismā šo skandālu, vēsta, ka divu gadu laikā Ņižņijtagilā pazuduši 1409 cilvēki, no kuriem atradušies 947, tātad par bez vēsts pazudušiem tika uzskatīti 462 cilvēki. «Četrus gadus Ņižņijtagilā, pilsētā ar 400 000 iedzīvotāju, viena pēc otras pazuda meitenes, bet neviens necēla trauksmi. Desmitiem pazudušu meiteņu? Un visiem pie kājas?» vaicā Komsomoļskaja pravda. Uz laikraksta jautājumu, kāpēc neviens nebrīdināja vietējos iedzīvotājus, Ņižņijtagilas organizētās noziedzības apkarošanas nodaļas priekšnieks Igors Paramonovs atbildēja ar savdabīgu Krievijas miliča loģikas paraugu: «Mēs paši centāmies necelt trauksmi, lai netraucētu izmeklēšanai un nenobiedētu slepkavas.» Vietējam suteneram Daņilam gan ir cita versija par milicijas motīviem. «Ko tad milicija? Atskaiti naudu, un viss būs kārtībā.» Kad bez vēsts pazuda 17 gadu vecā Irina Kuzmina, milicija izsauca uz nopratināšanu viņas vecāko brāli Mišu. Izmeklētāji centās piespiest viņu atzīties, ka viņš nogalinājis māsu, lai pievāktu sev dzīvokli, ko mantojumā bērniem atstāja nesen mirušie vecāki. Miša neatzinās, bet Krievijā netrūkst gadījumu, kad nevainīgi cilvēki ar varu tiek piespiesti parakstīt atzīšanos.
Īstais vainīgais bija bandas vadonis Eduards Čudinovs, kurš bija nogalinājis pat savu 15 gadu veco meitu Ļenu. Arī viņa tika pamesta masu kapā. Krievijas tiesa E.Čudinovam ceturtdien piesprieda mūža ieslodzījumu (nāvessodu izpildīšana Krievijā ir apturēta atbilstoši Eiropas Padomes prasībām). Viņa brālis Dmitrijs sodīts ar 21 gada ieslodzījumu, Kustovskim piespriesti 24 gadi, pārējie bandas locekļi sodīti ar 10 līdz 22 gadu cietumsodu.
Krievijā katru gadu notiek vairāk nekā 22 000 slepkavību, tāpēc uz kopējā noziedzības fona dažu meiteņu nāve paliek bez ievērības. Neviļus nākas salīdzināt ar Lielbritāniju, kur pirms pusota gada visa valsts sekoja izmeklēšanai par piecu prostitūtu noslepkavošanu Ipsvičas apkaimē. Krievija ir liela valsts, un atsevišķa cilvēka dzīvībai ir daudz mazāka vērtība. Vai Latvijā būtu savādāk? Jā, Annemarijas Indānes, Justīnes Legzdiņas un Diānas Kozlovskas pazušana izraisīja lielu uzmanību, bet pirms dažiem gadiem sērijveida slepkava Kaspars Petrovs pamanījās nogalināt 38 sirmgalvjus, neizraisot nekādas aizdomas. Vai tas, ka viņa upuri bija vecas sievietes, nevis jaunas meitenes, padara šo noziegumu mazāk briesmīgu?