Lasot presē par e-pārvaldi, mani kaitina, ka vienmēr viss labais tiek solīts pēc vairākiem gadiem. IT pasaulē vairāki gadi ir mūžība – kurš Latvijā pirms 3 gadiem zināja par Twitter’i?! Ir pavisam nejēdzīgi, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem vajadzīgi pakalpojumi nav pieejami tikai tādēļ, ka iesaistītās institūcijas stiepj gumiju un nespēj vai negrib vienoties!
Tomēr, no „varas gaiteņiem” skanošais tonis ir pesimistisks. Piemēram, 2009. gada vasarā toreizējais RAPL ministrs Edgars Zalāns paziņoja par e-paraksta izgāšanos. Svaigāks piemērs – „Latvijas Vēstneša” atreferējums par Saeimas komisijas sēdi par vienas pieturas aģentūru (VPA), kur nolemts, ka „koncepcijas projektu nepieciešams precizēt, papildināt un ar VPA ieviešanas trešo posmu īpaši nesteigties”, bet rakstā secināts, ka „Acīmredzami ir tas, ka ar iecerēto VPA projektu viegli neies, un katra no ieinteresētajām pusēm striķi vilks uz savu pusi”.
Šeit jāsaka, ka e-pārvaldes organizatori jau no paša sākuma nav ņēmuši vērā speciālistu ieteikumus:
- Centralizēti organizēt valsts un pašvaldību institūciju IT projektus - valsts līmeņa „IT direktors” (CIO jeb chief information officier), un speciālistu komanda.
- Projektos organizēt soļus (6-9 mēnešu garumā), katrreiz sasniedzot taustāmu rezultātu
No kurienes šie ieteikumi ņemti? No E-pārvaldes koncepcijas , kas tika pieņemta 2002. gadā. Aicinājums ieviest valsts līmeņa „IT direktoru” atkārtojas arī 2009. gada LIKTA (Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija) konferences materiālos, tai skaitā diskusiju sadaļā. Jaunas idejas nav jāizgudro, tikai jāsāk ņemt vērā speciālistu ieteiktais.
Ja grib, tad var. Patiesībā, arī šobrīd ir labi piemēri, kas parāda, ka valsts vai pašvaldības var piedāvāt derīgus e-pakalpojumus. Daži no tiem:
- Elektroniskā dzīvesvietas deklarēšana portālā Latvija.lv. Pakalpojumu var izmantot ne tikai ar e-parakstu, bet arī, piemēram, ar internetbankas autentifikāciju vai mobilo id
- „Latvijas Vēstnesis” raksta par Jēkabpils domi, kas vienas pieturas aģentūru ieviesusi jau pirms 4 gadiem
- Lai arī e-paraksts ir pasludināts par izgāzušos, apdrošināšana internetā nebūtu iespējama bez tā. Apdrošinātājam polise ir jāparaksta, lai tā būtu derīga, un nu jau vairākus gadus to var darīt datorprogramma, nevis cilvēks. Tātad, arī esošo e-parakstu var izmantot biznesā, turklāt, spriežot pēc internetā pieejamās informācijas, vairākas būtiskas tā nepilnības ir novērstas
- RAPLM mājas lapā ir sadaļa „E-iespējas”, kas, manuprāt, varētu būt tāds kā labs aizmetnis tam, kā varētu izskatīties kārtīgi sataisīts portāls latvija.lv (vismaz tiek lietota ierindas pilsonim saprotama valoda, nevis birokrātu žargons)
Rezumējot, par priekšnoteikumiem e-lietu sekmīgai kustināšanai uz priekšu uzskatu IT projektu vadības centralizāciju, un lielāku atklātību (nelielie projekti ar taustāmiem rezultātiem to arī nozīmē). Tad nebūs iemesla čīkstēt, ka „uzņēmēji un iedzīvotāji vēl nav gatavi lietot e-parakstu”.
Kaspars Omuls
deputātu kandidāts no "Pēdējās partijas"