Kas attiecas uz pašu šovu, smīdina tas, cik ļoti ļaudis metas to kritizēt un tad attiecīgajā vakarā rātni sēž pie televizora un skatās. Man vēl nav sava favorīta to 10 priekšnesumu starpā, kuri sestdienas vakarā kāps uz skatuves. Interesanti, kā vienmēr, ka gandrīz visi dzied ne latviešu valodā -- viens krieviski, viena grupa itāliski (!), vieni stipri nosacītā latviešu valodā, visi pārējie angļu valodā. Tāda ir mūsdienu mūzikas pasaules realitāte, vien ceru, ja uzvarēs kāds, kas dzied angliski, pirms došanās uz Helsinkiem kāds cits ar māksliniekiem piestrādās pie izrunas, jo citugad ar to tā bijis kā bijis.
Vienu gan gribu teikt visiem tiem, kuri sestdien piedalīsies balsošanā. Domājiet, lūdzu, par to priekšnesumu, kurš uz Eirovīzijas lielās skatuves izskatīsies vispārliecinošākais. Nevienam nav noslēpums, kādas dziesmas lielajā Eirovīzijā gūst panākumus -- vai nu tie ir dārdoši popmūzikas gabali, vai arī tās ir dziesmas ar kaut kādu nepārprotamu rozīnīti (uzskatāms piemērs -- monstri, kuri uzvarēja pērn). Lielākoties tomēr uzvar dārdošās popdziesmas -- pirms diviem gadiem grieķiete, pirms tam lieliskā ukrainiete Ruslana, vēl pirms tam turciete un vēl pirms tam mūsu pašu Marija Naumova. Šī nu ir tā reize, kad likt malā personīgās simpātijas attiecībā uz to, kurš no māksliniekiem ir iecienītākais Latvijā, jādomā par to, kurš būs iecienītākais uz skatuves Helsinkos. Skatoties vēsturē varam redzēt, ka nebija laba doma uz urrāpatriotisma viļņa uz Eirovīziju sūtīt Fominu un Kleinu, diemžēl tā nebija arī īpaši laba doma pērn turp sūtīt visādi citādi slavējamos un lieliskos puišus no Cosmos. Šogad, atcerēsimies, Latvijai vispirms būs jāizkļūst no pusfināla, tas nebūs viegli. Sūtīsim, lūdzu, to vai tos, kuriem ir vislabākās izredzes tā izdarīt!