Viņas veidotā ekspozīcija tapusi sadarbībā ar Latvijas Rēriha biedrību un sastāv no četrām daļām, no kurām katra dod priekšstatu par dažādiem viņa daiļrades un dzīves aspektiem (atvērta no 14. novembra līdz 31. janvārim mākslas muzejā Rīgas birža).
Pirmā izstādes daļa būs veltīta Rērihu dzimtai Latvijā, kas ir Nikolaja Rēriha senču zeme, - tajā būs apskatāmi unikāli materiāli no Liepājas muzeja, kurus XX gadsimta 60. gados tam nodevusi viena no viņa radiniecēm Izabella Rēriha neilgi pirms savas nāves. To vidū ir Nikolaja Rēriha vectēva Fridriha Rēriha rakstīta vēstule, fotogrāfijas un eļļā gleznoti dzimtas pārstāvju portreti. "Būs arī dzimtas koks, kas ļaus izsekot visiem tā zariem," piebilst kuratore.
Otrā daļa vēstīs par Nikolaja Rēriha dzīves posmu Pēterburgā, kur viņa studiju biedri bija Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls un Johans Valters. Savukārt viņa audzēkņi Pēterburgas mākslas veicināšanas skolā - Niklāvs Strunke, Kārlis Miesnieks, Uga Skulme, Jānis Plase un pasaulē pazīstamais Gustavs Klucis. "Būs interesanti paskatīties, pa cik dažādiem ceļiem ir veidojusies šo mākslinieku daiļrade," uzsver Ksenija Rudzīte.
Šo ceturtdien, 12. novembrī, mākslas muzejā Rīgas birža notiks Sanktpēterburgas Valsts Rērihu ģimenes muzeja - institūta pārstāvja, viņa daiļrades pētnieka Vladimira Meļņikova lekcija Nikolajs Rērihs Pēterburgā (ar visiem saistītajiem notikumiem var iepazīties interneta vietnē www.lnmm.lv). Tieši šajā laikā Nikolajā Rērihā uzplaukst interese par dažādu kultūru saknēm un to kopīgajām iezīmēm, kas viņu mazpamazām aizved austrumu virzienā.
Pēc lielās Centrālāzijas ekspedīcijas 1928. gadā Nikolajs Rērihs ar savu ģimeni - sievu un diviem bērniem - apmetas Kulu ielejā, Himalaju piekājē, kur glezno un sūta savus darbus uz Rīgu. Patlaban šīs Indijas perioda gleznas glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un tiks eksponētas izstādē, kurā būs pārstāvēta arī viņa jaunākā dēla Svjatoslava daiļrade. Savukārt vecākais dēls Jurijs kļuva par austrumu pētnieku un pārvaldīja vairāk nekā divdesmit valodu.