Ja kāds mēģinās man iegalvot, ka emuārs jeb e-memuārs ir latviskāks termins par blogu, es nepiekritīšu. Emuāra radīšanai ir izmantota daļa no vārda memuārs, kas noteikti nav latviešu cilmes vārds, bet ir atdarināts no franču mémoire. Ar ko viens svešvārds memuārs ir labāks par citu svešvārdu blogs. Es te nevēlos uzdoties par vārda blogs lietošanas latviešu valodā aizstāvi, bet mani nu reiz ir sakaitinājusi latviešu valodnieku divkosība, ravējot vienus svešvārdus un aizstājot tos ar citu svešvārdu atdarinājumiem.
Nenoliedzami, diskusijai par svešvārdu lietošanu latviešu valodā ir jākļūst plašākai, jo tulkotās literatūras un dažādu normatīvu dokumentu klāsts tikai un vienīgi palielināsies. Vienīgi es nespēju atbalstīt valodniekus, kuri tik dedzīgi apkaro dažādus svešvārdus, kas jau ieviesušies latviešu valodā. Protams, katrai valodai ir jāsaglabā sava identitāte, bet varmācīga tās ravēšana un akadēmiski stilizēta „kopšana” (manuprāt drīzāk—apgānīšana) nevar novest pie kaut kā laba. Valoda ir jākopj, bet šī kopšana nevar pārvērsties par cīņu pret vējdzirnavām un visām jaunajām vēsmām.