Formāli par Valda Zatlera uzdevumu

Izskatās, ka globālais optimums šeit neeksistē – abas uzticības gūt ir ļoti grūti. Varbūt tas ir neiespējami. Ja tā, tad pareizais risinājums ir Saeimas atlaišana. Taču šobrīd prezidents tam ir teicis – nē, tāpēc to neapskatīsim. Tomēr vismaz matemātiskajos modeļos parasti iespējams atrast labāko risinājumu, jeb līdzsvara punktu, ja tāds eksistē. Piemēram, klasiskajā Māršala – Samuelsona tirgus modelī, kur pieprasījums un piedāvājums regulē cenu, eksistē stabila līdzsvara cena vai vismaz robežcikls (svārstības) līdzsvara cenas apkārtnē. Vai eksistē labākais risinājums Valda Zatlera uzdevumam? Risks, nominējot Valdi Dombrovski, ir tas, ka premjera kandidāts negūst Saeimas vairākuma atbalstu un valdība netiek apstiprināta. Edgara Zalāna, kam Saeimas mandāts jau tā kā būtu kabatā, vājais punkts ir tas, ka viņam kā Šķēles sistēmas cilvēkam būtu ļoti grūti, pirmkārt, pat, ja viņš to gribētu, mainīt Kalvīša valdības kursu, un, otrkārt, pārliecināt sabiedrību, ka šāda kursa maiņa notiek. Zalāns ir prātīgs cilvēks, veikls valodā, atstāj labu iespaidu, spēj īsā laikā sagatavoties, piemēram, Latvijas TV 100. panta intervijai. Tomēr viņa mīnusi ir nespēja aiziet no Šķēles – Kalvīša pozīcijas Kriminālprocesa, KNAB un pozitīvisma kampaņas, kurā pats it kā bijis iesaistīts, jautājumos. Taču tieši tie sabiedrības uztverē šobrīd ir lakmusa papīrs ceļam uz uzticības atgūšanu. Turklāt Zalāna kunga reputācija arī šķiet nav gluži nevainojama, bet nākamajam Latvijas premjeram laikam gan jābūt paraugpremjeram līdzīgi kā Kalvīšaprāt KNAB jābūt paraugiestādei. Kā risināt Valda Zatlera uzdevumu? Ja bezkaislīgi eksperti spētu kvantitatīvi, kaut vai kategoriju: zems, vidējs, augsts, līmenī aprakstīt visus riskus, šo optimizācijas uzdevumu varētu atrisināt ar klasiskām labi zināmām matemātiskām metodēm. Diemžēl, pat, ja mums būtu šādi eksperti, neba jau nu kāds viņus laistu pie teikšanas. Mans profesionāls – matemātiķa, ne politiķa ieteikums. Nepareiza lēmuma gadījumā ir iespēja izdarīt divu veidu kļūdas: pirmā – nosaukt Dombrovski, ja pareizā izvēle ir bijusi Zalāns, vai otrā – nosaukt Zalānu, ja īstais ir bijis Dombrovskis. Paturam prātā, protams, arī trešo variantu – neviens no nosauktajiem, bet jaunas vēlēšanas. Svarīgs ir zaudējuma lielums katras kļūdas gadījumā. Pirmā kļūda patiesībā nav sevišķi dārga vai vismaz ir labojama. Ja Dombrovska valdību neapstiprina, mēs zaudējam pāris nedēļu laika, un Valsts prezidents var kļūdu labot. Otrā kļūda, ja Zalāns vecās koalīcijas apkampienos nespēj neko izdarīt, tautas uzticība neaug, un vai nu sabiedrības spiediens un neapmierinātība piespiež prezidentu atlaist Saeimu, vai to izdara tauta pati referendumā. Šajā gadījumā daudz ilgāk mēs esam bez ekonomiskas problēmas risināt spējīgas valdības. Es nedošu nevienu ieteikumu prezidentam, jo jebkura statistiķa pirmais bauslis – nedrīkst risināt uzdevumu, kura iznākumā esi personīgi ieinteresēts. Tāpēc šai punktā es savus spriedumus beidzu. Lēmuma pieņēmējam jābūt absolūti bezkaislīgam. Sabiedrība no Valsts prezidenta gaida risinājumu, protams, pareizo.