Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un vērienīgākais modernizētājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir atzīts par vienu no galvenajām personībām Latvijas 20. gadsimta pirmās puses vizuālajā mākslā. Gadsimtu mijā meistarīgo sniega un agra ziemeļu pavasara gleznotāju ievēroja Pēterburgā, Parīzē, Minhenē, Berlīnē, Vīnē un citos Eiropas mākslas centros. Pazīstamākais Baltijas modernās mākslas pārstāvis līdzvērtīgi iesaistījās ainavas žanra jaunajās pārmaiņās, gūstot panākumus ārzemēs, autoritāti Rīgas mākslas dzīvē un turpmāk nemainīgi augstu statusu Latvijas mākslas pasaulē.
Eiropeiskā latviešu klasiķa vārds Latvijas mākslas vēsturē un sabiedrības priekšstatos ir kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem. Poētisku arhetipu veidā “purvītiskie” tēli, motīvi un noskaņas saglabā savu klātbūtni mūsu ainaviskās vides izjūtā un redzējumā. Gleznotāja radīto dzimtās ziemeļnieciskās dabas koptēlu, tāpat kā klasiski komponēto Latvijas ideālo ainavu gadalaiku mijā, mēdz uztvert kā nacionālās ainavas kanonu.
Purvītis pelna īpašu ievērību kā augstākās mākslas izglītības idejas īstenotājs un kultūrpolitikas līdzveidotājs neatkarīgajā Latvijas valstī, kā pirmais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors un Dabasskatu meistardarbnīcas vadītājs un vienlaikus – prestižā Rīgas pilsētas mākslas muzeja (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) direktors, nacionālās mākslas kolekcijas veidotājs un reprezentatīvu starptautisko izstāžu rīkotājs.
Ainavistam veltītā jubilejas retrospekcija aptver dažādu daiļrades periodu darbu izlasi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma – lielākā saglabājušos mākslinieka gleznu un grafiku kopuma, ko papildina eksponāti no Liepājas un Tukuma muzeju kolekcijām un vairākām privātkolekcijām – Belēviču ģimenes, Andra Kļaviņa, Zuzānu un citām.
Tradicionālākai gleznieciskajai izteiksmei mijoties ar daudzveidīgu iespaidu modernizētu, “agrā” un “vēlā” Purvīša mākslinieciskā pašattīstība un stilistiskā mainība izstādē atklājas robežās no plenēriskām studijām un neoromantiskām noskaņu ainavām līdz klasiskās tradīcijas apzīmogotām plašām panorāmām un majestātiska nacionālās ainavas kanona sacerei.
Ar 2021. gada novembrī UNESCO Ģenerālās konferences 41. sesijā pieņemtu lēmumu Vilhelma Purvīša 150. jubileja ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022. gadā. Starptautiskā mērogā veicinot izpratni par pasaules kultūras daudzveidību un vērtībām, UNESCO atzīmē dalībvalstīm nozīmīgu notikumu gadadienas, kā arī izceļ personības, kas ar savu darbu devušas būtisku ieguldījumu izglītības, zinātnes un kultūras attīstībā.