"Līdzekļi, ar kuru palīdzību var parādīt savu domāšanu, ir pilnīgi nesvarīgi. Atšķirība ir vienīgi tā, vai tu skaties uz priekšu vai atpakaļ, vai uz saviem kurpju galiem," saka Kristaps Ģelzis (1994).
Izstādes Artefakti darbu izpausmes daudzveidīgais apjoms, kas tik raksturīgs Kristapa Ģelža daiļradei, aptvers visdažādākās tēlotājas mākslas formas, materiālus un tehnikas, sākot no 1980. gadu pirmajiem Kristapa Ģelža asējumiem, 1990. gadu gaismas kastēm un objektiem, 2000. gadu milzu digitāldrukām, kas eksponētas Stokholmas-Ārlandas starptautiskajā lidostā Zviedrijā, 12. grafikas triennālē Tallinā, Igaunijā, Centrālajā mākslinieku namā Maskavā, Krievijā, līdz 2011. gada lielformāta akvareļiem...
Kristapa Ģelža personība un daiļrade ir viena no nozīmīgākajām, aktuālākajām un spožākajām Latvijas laikmetīgās mākslas parādībām. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem viņa māksla ir palīdzējusi sekmēt un virzīt uz priekšu starpkultūru dialogu ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā.
Kristaps Ģelzis ir ass vērotājs un gudrs domātājs, kas materializējas viņa darbos. Galvenais fokuss ir preparēt to, ko mēs ikdienā nepasakām. Izmantojot internacionālu mākslas valodu – simbolus un arhetipus, Kristaps Ģelzis jau kopš savas pirmās personālizstādes Šķirsts (1987) skaudri un patiesi runājis par sava laikmeta norisēm, par to, kā cilvēks jūtas šodien, par savu vietu valstī un par savu valsti. Īpaši tas aktualizējies pēdējo gadu darbos, kur Kristapa Ģelža izvēlētie vārdi visbiežāk ir saistīti ar nacionālās identitātes problemātiskumu un valstiskumu.
Izvēlētā tehnika ir cieši saistīta ar Kristapa Ģelža sakāmo – darba galveno ideju un laikmeta noskaņu. Ar to bieži tiek pārsteigts arī skatītājs - 2012. gadā pēc lielformāta akvareļiem, par kuriem Kristaps Ģelzis ieguva Purvīša balvu 2011, milzu, luminiscējošiem ainavu gleznojumiem, kas piesaistīja starptautisko uzmanību 54. Venēcijas biennālē, un melniem zīmējumiem štriha tehnikā, Kristaps Ģelzis nāca klajā ar plēves gleznām – autortehniku, kur kā materiāls izmantots polietilēns un plastikāta līmplēve, līmlentes un akrila pigments.
"Jo augstāk tu kāp, jo šaurāks loks to vērtē un tevi saprot... Ieraugi, kas tu esi, kur tu esi – tāda man tā ideja. Jāmācās saskatīt to nožēlojamo vai brīnišķīgo stāvokli, kādā tu atrodies. Skatoties tikai uz sevi, to nekad nevar pateikt," - Kristaps Ģelzis, 1994.
Kristaps Ģelzis beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Stājgrafikas nodaļu (1986). Kopš 2011. gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas asociētais profesors. 2011. gadā pārstāvējis Latvijas Republiku 54. Venēcijas biennālē ar ekspozīciju Mākslīgais miers. Laikmetīgā ainava, Venēcijā, Itālijā. Ieguvis Purvīša balvu 2011 par izstādi Varbūt (Māksla XO galerija, 15.10.-0.3.11.2009.). Kopš 1987. gada sarīkojis 21 personālizstādi un piedalījies vairāk nekā 100 grupas izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Islandē, Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Francijā, Itālijā, Polijā, Ungārijā, Krievijā.
Kristapa Ģelža darbi iekļauti publiskās kolekcijās: Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, Latvijas Laikmetīgās Mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Zuzeum mūsdienu mākslas kolekcijā (Rīga, Latvija), Tukuma Mākslas muzejā (Tukums, Latvija), KIASMA mūsdienu laikmetīgās mākslas muzejā (Helsinki, Somija), Luciano Benetton mākslas kolekcijā (Treviso, Itālija), Eiropas Parlamenta kolekcijā (Brisele, Beļģija), Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā (Ratdžersas universitāte, Ņūbransvika, Ņūdžersija, ASV); Latvijas Bankas kolekcijā, Swedbank mūsdienu mākslas kolekcijā un Signet Bank mākslas kolekcijā (Rīga, Latvija).