Gan jau būs labi

Neskaitāmi eksperti brīdināja par esošajām problēmām valsts finansiālajā stāvoklī un saimniekošanas metodēs, bet vecā valdība mūs ignorēja, mierinot ar domu- „gan jau saies”, „būs labi”. Līdzīgi kā smagi slims slimnieks nevis ārstējas, bet nogaida kaut ko ar cerībām, ka slimība pati no sevis pazudīs.

Līdz šim vienmēr ir gājis no rokas un kāpēc, lai kaut kas mainītos. Tā vien liekas, ka dzīvojām jau tajā apsolītajā pasaulē, kur nepastāv krīzes, kur nauda krīt no debesīm, kur paši varam nedomāt, gan jau labā ES, Skandināvija vai ASV mūs pabalstīs, kad vajadzēs. Diemžēl dzīvojam reālajā pasaulē, kur neveiksmīga un nepārdomāta saimniekošana agri vai vēlu noved pie bēdīgām sekām.

Šī sava veida optimisma, vai, iespējams, muļķības cena nu mums visiem redzama. Saprotams, ka neviens, pat lielākie skeptiķi nebija īsti gatavi tādai finanšu krīzei gan globālā, gan lokālā mērogā. Tajā pašā laikā jau nekas būtisks netika darīts, lai sagatavotos kaut vai nedaudz sliktākiem laikiem.

Diemžēl daudzviet šāda attieksme mūsu pārvaldē vēl arvien saglabājas. Budžetus plāno līdz vasaras vidum, nogriež finansējumus daudzām iestādēm, taču joprojām trūkst vispārīga nozaru reformu plāna un stratēģijas. Kaut ir daži pozitīvi signāli, taču  visumā valstiskās pieejas maiņa nav notikusi. Skaidrs, ka tā, kā bija agrāk, vairs nebūs un, lai nebūtu vēl sliktāk, ir radikāli jāoptimizē dažādās struktūras, nozares un dienesti, jāmaina esošās pārvaldes prakse. Protams, to izdarīt būs ārkārtīgi grūti, jo faktiski visa sabiedrības elite bija iesaistīta šīs sistēmas tādā vai citādā uzturēšanā. Un tas nozīmē, ka gandrīz visam  sabiedrības krējumam ir jāatzīst, ka viņi kļūdījušies un jāatkāpjas no savām iesildītajām un nostiprinātajām pozīcijām.

Nevēlos raisīt depresiju un nedomāju, ka Latvija nokļūs „failed state” statusā (kā nesen visai prātīgi aprakstīja politologs I.Ijabs (http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/failed_state_latvija/) ), taču šāda iespēja jāpatur prātā.