Ieva Zībārte, arhitekte un kritiķe
Gada pozitīvākais notikums
2013. gadā vispamanāmākā bija Latgales atdzimšana. Ļoti priecājos par Marka Rotko Mākslas centra atvēršanu Daugavpilī, tāpat bija interesanti iepazīties ar latgaliešu somu režisoru Teuvo Tulio. Pat ja abiem ar Latviju saistās vien bērnības atmiņas, viņi ir mūsējie. Par to liecina arī Tulio atmiņas Kristīnes Želves sastādītajā grāmatā – Latgalē apgūtie lauku darbi, zirgu pazīšana režisoram ne vienu reizi vien palīdzējuši filmēšanas laukumā.
Arhitektūrā gribu izcelt Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka ēkas atjaunošanu Lāčplēša ielā pēc Zaigas Gailes projekta. Bērniem radīta lieliska mācību vide, kurā līdzās kompozīcijai var apgūt arī ekoloģiska mājokļa prasmes. Skolā ir krāsns apkure, to būvējuši labi celtnieki, lietderīgi izlietojot nelielo budžetu.
Gada negatīvākais notikums
Arhitektūras nozari smagi satricināja Zolitūdes nelaime. Man ir dusmas, ka Rīgā nevienam viesim nevaru parādīt Latvijas mākslu. Ja Arsenālā notiek ekspozīcijas maiņa, Rīgā faktiski nav nevienas lielākas izstāžu zāles, kur skatīt nacionālo mākslu. Nomāc sliktā arhitektūras, mākslas un dizaina izglītība, neizglītoti, slinki un oportūnistiski jaunieši.
Skats nākotnē
Nākamajā gadā ļoti ceru uz kultūras žurnālistikas izaugsmi, arhitektu un mākslinieku paškritiku. Cerams, mazāk uzmanības pievērsīsim salkaniem kultūras priekšnesumiem un apšaubāmas kvalitātes dizainam.