Nacionālās identitātes un integrācijas programmas ievadā ir teikts: „Sabiedrības integrācijas jomā ikviens indivīds ir brīvs un tiesīgs izvēlēties savu identitātes taktiku. Jebkura izvēle ir brīvprātīga un tiek respektēta. Valsts pienākums ir mijiedarboties un sadarboties ar visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu izvēles. Latvijas valsts pienākums ir saliedēt sabiedrību uz kopīgo vērtību pamata, veicinot šo procesu demokrātiskiem līdzekļiem.” Tomēr tas neatceļ Latvijas valsts pienākumu rūpēties par savu turpinātību un definēt pamatu, uz kura tas notiks. 20. gs. sākumā Latvijas valsts tika dibināta lai latviešiem būtu sava valsts, kuru tie varētu demokrātiski pārvaldīt. Tādēļ latviešu valoda un kultūra ir Latvijas valsts pastāvēšanas pamatjēga. Pat ja tas nav ierakstīts tiešos vārdos Satversmē kā tas ir, piemēram, Igaunijas konstitūcijā, kur par valsts uzdevums noteikts nodrošināt Igaunijas dabas un igauņu kultūras saglabāšanu cauri gadsimtiem. Arī mūsu valsts dibināšanai nebija cita, svarīgāka mērķa, un tas ir svarīgs joprojām.
Integrācija nav uzspiežama, bet veicināma
Paldies Pēterim Bankovskim par pārdomām saistībā ar Nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmas ievadu. Jā, integrācija nav uzspiežama, bet veicināma gan „ „no augšas” ar ministriju dokumentu palīdzību”, gan arī „no apakšas”. Ceru, ka P. Bankovskis nav domājis, ka jānolaiž rokas, sak’ kā ir tā ir, mēs jau neesam tie, kas kaut ko var izdarīt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.