Latvijas fotogrāfijas pētnieku 21. gadsimta uzdevums ir vienlaikus konstruēt un dekonstruēt – aizpildīt plašus baltos plankumus un kritiski pārskatīt līdzšinējos naratīvus. Izstāžu ciklā izcelta ikvienas vēstures versijas subjektivitāte un dažādas vietējās fotogrāfijas mazāk zināmas šķautnes. Izstādes Mūsdienu fotogrāfijas vēstures II autori ir Annemarija Gulbe un Konstantīns Žukovs, kamēr pirmajā cikla izstādē darbus veidoja Kristīne Krauze-Slucka un Agate Tūna. Laikmetīgie mākslinieki radījuši jaunus darbus dialogā ar dažādu periodu fotogrāfiem un fenomeniem. Viņu alternatīvās vēstures interpretācijas un pieturpunkti izgaismo perspektīvu dažādību un piedāvā atkāpties no iespējami didaktiskas kanona versijas.
Annemarijas Gulbes veidotā instalācija izgaismo ceļus kā simbolu Latvijas ainavā un tās dokumentācijā, aplūkojot fotogrāfa, operatora un režisora Ulda Brauna mantojumu – fotogrāfijā, kā arī viņa vienīgajā spēlfilmā Motociklu vasara (1975). Brauna plašais fotogrāfiskais arhīvs atspoguļo pēckara Latvijas vidi un viņam pašam noderējis filmēšanas vietu izvēlei. Gulbe akcentē dokumentālās pieejas un montāžas poēzijas pārklāšanos vietas identitātes veidošanā, un aicina atskatīties atpakaļskata spogulī. Savukārt Konstantīns Žukovs turpina jau uzsākto māksliniecisko izpēti par kvīru vēsturi Latvijā, šoreiz pievēršoties gadījuma izpētei, kuras fokusā ir Latvijas Nacionālā Opera kā ēka, pilsētvides daļa un kopiena. Izmantojot Čaikovska baletu Gulbju ezers kā metaforu, Žukovs akcentē vēstures noklusēto un cenzēto pusi – personiskus stāstus, kas netiek izcelti ne ģimenes albumos, ne oficiālos vizuālos arhīvos, bet drīzāk lasāmi starp rindiņām.
Annemarija Gulbe (1997) strādā ar fotogrāfiju, video un instalāciju. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, apguvusi fotogrāfiju ISSP Skolā un Andreja Granta studijā. Viena no Kim? Open Call konkursa laureātēm (2023), BDO Jauno mākslinieku balvas finālistēm (2023), saņēmusi Grand Prix laikmetīgās mākslas biennālē Jeune creation Européene Parīzē (2019) un FK balvu kā labākā jaunā latviešu fotogrāfe (2018). Nesenās personālizstādes: Gribi tici, gribi netici Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (Rīga, 2024), Zem iežu velvēm kupolveida struktūrās (Kuldīgas novada mākslinieku rezidence, Alsunga, 2023), Izaicinājums pārmantojamībai galerijā Look! (Rīga, 2023); Love re-search ISSP galerijā (Rīga, 2020).
Konstantīns Žukovs (1990) dzīvo un strādā starp Rīgu un Londonu. Viņa radošās prakses pamatā ir pierakstītas un mutvārdu vēstures izpēte, pētot dažādas piesaistes un seksualitātes formas – no islāma zelta laikmeta homoerotiskās dzejas līdz viņa dzimtenes, Latvijas, maz izpētītai un dokumentētai kvīru vēsturei. Pēdējā laikā Žukovam notikušas personālizstādes NEVEN galerijā Londonā (2024) un ISSP galerijā Rīgā (2022), kā arī darbi izstādīti Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (2024), MO muzejā Viļņā (2024), Cromwell Place galerijā Londonā (2022). Žukova darbi ir publicēti tiešsaistē un drukātā veidā, tostarp i-D, CAP74024 un Maskavas progresīvajā LGBTQ+ izdevumā Открытые (o-zine.ru).
Izstāžu cikla kuratore – Liāna Ivete Žilde. Vienotu notikuma scenogrāfiju veidojusi māksliniece Liene Pavlovska, atsaucoties uz vēsturisko cianotipijas tehniku.
Izstāžu cikls ir daļa no Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 programmas. Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Šī gada programma pievērsusies identitātes jautājumiem.
Vairāk informācijas: https://rpbiennial.com/program/18.html