Daudzi lasītāji droši vien būs pamanījuši, ka vakar vakarā raidījums "De Facto" it kā sākās pareizajā laikā, bet tad "tehnisku iemeslu" dēļ tika pārbīdīts uz krietni vēlāku stundu -- pēc filmas. "Tehniskie iemesli" patiesībā ir aprakstāmi šādi: Vai nu apzinātas ļaunpratības vai arī kāda cita "iemesla" dēļ, Latvijas Televīzijas vadība no darba "De Facto" komandā ļāva aiziet pieredzējušiem žurnālistiem un režisoriem. Viena lieta, kuru minētie pieredzētie cilvēki zināja ļoti labi -- tāda veida raidījums, kā "De Facto", ir rādāms tiešraidē, ne mazums tāpēc, ka reizēm pat svētdienas dienā pienāk jauna un izmantojama informācija. "Tehniskie iemesli", kāpēc vakar raidījuma laikā parādījās zaļš ekrāns un dundoša skaņa, visticamāk arī bija "tehniski", jo jaunajā sistēmā "De Facto", tā man zināms, tiek ierakstīts jau piektdien, lai arī "De Facto" komandas darbiniekiem varētu būt brīvdienas (varētu padomāt, ka Latvijā atšķirībā no pārējās pasaules dzīve laikā no pulksten 17.00 piektdienā līdz pulksten 9.00 pirmdienā vienkārši apstājas). Ierakstīja ... un ieraksts bija nekvalitatīvs. Tas jau liekas krietni lielāks pārkāpums, nekā tas, par kuru no LTV tika padzīta pieredzējusī režisore Arta Ģiga, ja reiz vēlamies runāt par hronometrāžas pārkāpumiem, tad būtu jākonstatē, ka laikā pēc Panorāmas un līdz sporta ziņām rādīt gandrīz tikai un vienīgi reklāmas ... nu, tas droši vien ir hronometrāžas pārkāpums, un būs interesanti redzēt, vai tagad, kad LTV ekrānos ir demonstrējusi patiesu brāķi, sekos tikpat cītīga rīcība, kā tas bija tad, kad kāds diemžēl nolēma, ka "De Facto" ir iznīcināms un nododams nebūtībai. Atkārtoju, ko rakstīju pagājušajā reizē -- man kā LTV patriotam par to vienkārši lūzt sirds. Un godīgi sakot neesmu pārliecināts, ka ģenerāldirektora Holšteina padzīšana jautājumu atrisinās, manuprāt problēma vismaz daļēji ir meklējama mazliet zemāk LTV aprindās.
***
Ja reiz nevarēju skatīties "De Facto", aktal ieslēdzu "Dziedi ar zvaigzni". Šovs tā nekā, bet vienu gan gribētu lūgt: Ja reiz ļaudis dziedās angļu valodā, tad producentiem nudien, nudien vajadzētu paaicināt talkā izrunas speciālistu, jo Mārtiņa Freimaņa un Elitas Mīlgrāves gadījumā mazāk, bet deputāta Andra Bērziņa gadījumā kliedzoši ar to bija lielas, lielas problēmas. A. Bērziņš dziedāja latviešu karaoke zelta fonda šedevru no Franka Sinatras repertuāra, un tās nu reiz nav tās dziesmas, kuras dziedāt ar tik milzīgu akcentu.
***
Ir ļoti jauki, ka "krievu maršs" vai "krievu stāvēšana uz vietas" vai "krievu mīņāšanās pa laukumu pie pusaizmirsta krievu kara vadoņa statujas", vai kā nu procesu saukt ... izgāzās. Drusku pārsteidzoši, ka tomēr reakcionārā politikā pieredzējušie "nacionālie demokrāti" nebija iedomājušies, ka šādā pasākumā būtu vajadzīgs skaņas pastiprinājums, lai viena dalībnieka paustās pārdomas spētu saklausīt arī citi. Taču galvenais -- radikālisms mūsu valstī tomēr īpaši nekotējas. Gan starp latviešiem, gan arī starp nelatviešiem ir atsevišķi eksemplāri, kuriem valsts un sabiedrība ir pie vienas vietas, toties pazīmēties pašmāju un, ja pavisam izdodas, arī ārvalstu televīzijas kameru priekšā ... tas ir galvenais. Nožēlojami abos gadījumos, bet cepuri nost pašvaldības un likuma aizsardzības instanču priekšā, kuras iemācījušās nodrošināt kārtību. Jo patiesībā jau nedrīkstētu aizmirst, ka Satversmē ir noteikts, ka visiem, tajā skaitā ļaudīm, kurus Dievs ar īpašu sajēgu nav apveltījis, mūsu valstī ir tiesības paust savu viedoklim tajā skaitā arī mīņājoties uz vietas.
***
Un visbeidzot, Latvijas Avīzē šodien ziņots, ka konferencē par masu medijiem pētnieks Leo Dribins esot avīzes līdzstrādnieku Raivi Dzintaru nosaucis par ultraradikāli. Latvijas Avīze nav no tiem laikrakstiem, kuros reportieri saprot, ka viņu uzdevums ir reportēt, nevis argumentēt, un kolēģe braši ir aicinājusi L. Dribinu pateikt, kurās tad LA publikācijās R. Dzintars ir demonstrējis ultraradikālismu. L. Dribins neesot bijis spējīgs tādu nosaukt. Ja reiz tas notika mediju konferencē, tad cienījamais profesors būtu varējis atgādināt citu patiesību. Jā, uz kopējā fona R. Dzintaru par ultraradikālu nevar uzskatīt. Taču civilizētajā pasaulē mēdz būt arī tā, ka politisku partiju priekšsēdētāji no darba brīvajā laikā nemēdz strādāt avīzēs, un nopietna avīze politisku partiju priekšsēdētājiem "žurnālista" darbu tomēr nedod.
Jauku visiem dienu!