Un te nu, _zaļzemnieciskprāt_ sanāk valsts otra augstākā amatpersona. Protams, iepriekšējie _zaļzemniciskie_ Saeimas priekšsēdētāji nekādi spīdekļi arī nebija. Ingrīdu Ūdri atceramies par finanšu pārkāpumiem 8. Saeimas vēlēšanu laikā, par stilisti, par uzbraucieniem masu informācijas līdzekļiem un par "nedāvanas" izmantošanu Jaunajā vilnī. Savukārt Emsis bija zināms lielākoties ar savām teorijām par "tīklveida struktūrām". _Zaļajiem zemniekiem_ nolemt, ka Saeimas spīkeris var būt arī politikā visnotaļ nepieredzējis cilvēks -- šai grupelei tas nav nekas neordinārs vai neparasts.
Taču ir vēl viens "bet". Zaļo zemnieku izraudzītais Gundars Daudze nav nedz zaļš, nedz arī zemnieks, viņš zaļzemnieku predabiskajā aliansē pārstāv partiju "Latvijai un Ventspilij", un to, kā zināms, joprojām vada mājas arestā nīkstošais Aivars Lembergs. Manuprāt, tā tomēr ir pārāk liela šmuce. Saprotu, ka zaļzemniekiem ar biušo kompartijas funkcionāru Brigmani priekšgalā ir čorts vienalga par savu biedru un biedreļu kvalitāti vai tās trūkumiem, Brigmanim Lembergs joprojām ir "premjerministra kandidāts". Jautājums ir par citām koalīcijas partijām, un pirmām kārtām par "Tautas" partiju. Varbūt tās deputātu skaitā vēl atrodas daži deputāti, kuriem valsts reputācija tomēr nav pilnīgi vienaldzīga un kājām minama. Valsts otra augstākā amatpersona -- Ventspils interešu aizstāvībai radītas partijeles pārstāvis. Kaut kā nelīmējas kopā.
***
Šodien Dienā ziņots, ka aizsardzības ministrs Slakteris esot sašutis par to, ka Bruņotajos spēkos esot par daudz "čīkstelības", jo viņš kā ministrs esot darījis visu iespējamo, lai nodrošinātu modernu ekipējumu, stabilu atalgojumu u.tml. Interesanti, vai ministrs vakar skatījās raidījumu "De Facto"? Tur taisni bija stāsts par vairākiem acīmredzot "čīkstulīgiem" karavīriem, nē, piedodiet -- virsniekiem, kuriem tomēr karjera Bruņotajos spēkos nav izrādījusies pieņemama, un "stabilais" atalgojums, kā arī dzīves vietas trūkums tam ir par iemeslu. Nezinu, vai tādos apstākļos ir prāta darbs, atlikušos zaldātus un oficierus saukt par čīkstuļiem.
***
Un pati pēdējā pārdoma par festivālu "Baltijas pērle". Šodien Dienā rakstīts par sinhronās tulkošanas problēmām festivāla filmu demonstrēšanas laikā, un festivāla pārstāvji citēti sakām, ka "vēlējāmies izvairīties no filmu kropļojošās pieredzes -- laist tulka balsi visas zāles skaļumā, taču Pasaules tirdzniecības centrā to nācās darīt, jo šīs zāles aparatūra nodrošina sinhronā tulkojuma iespēju austiņās tikai vienā valodā." Neteikšu, ka īsti saprotu, kāda tādā gadījumā ir problēma, jo arī tulka balss "visas zāles skaļumā" tomēr var runāt tikai vienā valodā, taču uzmanību piesaistīja kas cits. "Baltijas pērles" auditorijā, tā festivāla organizētāja Marina Lipčenko, "95% ir latvieši". Ja tā, tad vai tiešām ir vajadzīga reverance kaimiņvalsts valodai tikai tāpēc, ka kaimiņvalsts ir liela?
Jauku visiem dienu!