Ļoti priecātos, ja oficiālā Latvija vēl nebūtu aizmirsusi mūsu pašu vēsturiski gluži neseno neatkarības atgūšanu un biedrisku, godīgu atbalstu liktu piesardzīgās politgudrības "ka tik par mums kāds mūsu liels kaimiņš ko sliktu nepasaka" vietā. Jaunajai valstij būs jāiziet cauri dažādiem pārbaudījumiem - starptautiskai atzīšanai, drošības garantiju gūšanai, iekšējiem demokrātiskas attīstības riskiem, korupcijas un valsts sagrābšanas riskiem. Vēlu sekmes! Sekmes gribu vēlēt arī mūsu valstij, kuras pilsoņu liela daļa atkal gaida svarīgas pārmaiņas, gan pieprasīdami izmaiņas Satversmē, gan atklāti pauzdami savu uzticības zudumu vēlētajai varai. Kārlis Leiškalns piektdienas "Dienā" plaši izsakās par Satversmes grozīšanas mērķiem un mehānismiem un salīdzina parlamentāras un prezidentālas demokrātijas priekšrocības. Taču šķiet, savā analizē, sākot no tautas lielas daļas prasības pēc tautas vēlēta prezidenta, nonākot pie it kā no tās izrietošas prasības pēc prezidentālas valsts, kolēģis Leiškalns, manuprāt, pārspīlē. Domāju, ka prasības pēc visas tautas tieši ievēlēta prezidenta pamatā ir neuzticēšanās tautas priekšstāvjiem un "zvēru dārza" demokrātijas nepieņemšana. Riskēšu piedāvādams sabiedrības uzmanībai un iespējamai diskusijai savu variantu, kas līdzīgs, jo atvasināts no mūsu kaimiņiem igauņiem. Varbūt kādam iepatīkas. Autortiesības nav reģistrētas. Izteikt Satversmes 36.pantu šādā redakcijā. Valsts Prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 67 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Ja Saeima nav ievēlējusi Valsts Prezidentu pirms iepriekšējā Valsts prezidenta amata laiks izbeidzies, tad Valsts Prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, Tautas deputātu sapulce, kura sastāv no visām tautas tieši vēlētām amatpersonām, ar visu tiesīgo sapulces locekļu balsu vairākumu. Kāpēc tā? 1. Diez vai valdošā koalīcija aptvers 2/3 Saeimas, tādēļ tīru koalīcijas ielikteni grūti ievēlēt. Šeit būs nepieciešama vienošanās par arī opozīcijas daļai pieņemamu kandidātu. 2. Ja Saeima nespēs vienoties, jābalso būs vairāk nekā tūkstoti lielai visu tautas deputātu sapulcei, kuru nav tik viegli ietekmēt. Jūrmalas metode neder, jo gan jau atradīsies "negodīgi" cilvēki, kas kā Ančāns "paņems un uzmetīs". Arī pozitīvisma kampaņa neder, jo neies taču visai tautai saziņas līdzekļos saldas dziesmas dziedāt, ja tās adresētas tikai novadu pašvaldību deputātiem. Tas dod cerības, ka prezidenta vēlēšanās oligarhu interešu dominanti par sabiedrības interesēm nodrošināt nebūtu nemaz tik viegli.
Jauna valsts pasaules kartē
Prieks par notikumiem Kosovā, kuras parlaments ar 109 balsīm, tikai 11 deputātiem nepiedaloties, pasludināja Kosovu par neatkarīgu un suverēnu valsti. 109/120 liecina par ļoti lielu tautas vienprātību, kas vieš cerības, ka tām valstīm, kurām Kosovas izvēlētais neatkarības ceļš ir kā dadzis acī, nebūs viegli bremzēt šīs jaunās valsts izaugsmi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.