Šajā zemē, kas ir Jurģa Liepnieka galvā, visi viedokļi, kuri ir savādāki nekā pašam Liepniekam, ir «neobjektīvi», «nepatiesi» un «sagrozīti». Jurģis Liepnieks (intervijā NRA) apgalvo, ka «ir radīta savdabīga mediju realitāte, kas atšķiras no tā, kas pastāv objektīvi»*. Liepnieka prāt ir «atsevišķas aprindas un ar šīm aprindām saistīti plašsaziņas līdzekļi, kas ļoti pārspīlē paši savu lomu un vietu sabiedriskajos procesos, savā pašpārliecinātībā ir sākuši neadekvāti spriest».* Tāpat Liepnieks saka, ka «šajā mediju realitātē viss ir šausmīgi, korupcija zeļ, politiķi darbojas neētiski, bet attīstība ir tikai skaitļi uz papīra, jo īstās problēmas netiek risinātas un tādā garā.»*
Jurģis Liepnieks man ir licis saprast vienu—tā zeme, kurā dzīvoju es, nav īstā. Īstā ir zeme un īstā «objektivitāte» ir tā, kurā dzīvo Jurģis Liepnieks. Varbūt var piekrist Liepniekam par mediju vēlmi bieži vien «sabiezināt krāsas», bet šaubos vai lielākā daļa mediju rada «citu realitāti».
Man, savukārt, šķiet, ka Jurģis Liepnieks ir radījis pats savu «realitāti», kurā viņš jūtas labi, jo realitāte, kurā dzīvoju es ir tikpat netīra kā «digitalizācijas lieta».
* citāts no Jurģa Liepnieka intervijas NRA 20.10.2006.