Kāda ir jūsu pieredze velobraukšanā Latvijā?

Vispār man ierosinājums zīmēt veloceliņus uz katras ietves atgādina to, ko man ir mācījuši par Holokaustu, tikai ebreju vietā būs jābūt mums, gājējiem: kā saka paši vainīgi, ja nav naudas vai veselības, lai brauktu ar auto vai veļļuku.

Tu tiešām domā, ka ietves platums ir atkarīgs no gājēju daudzuma? Neaizmirsti, ka, pat visai tievs cilvēks reāli aizņem kādu pusmetru.

Braucu ar divriteni par Rīgu, problēma patiešām ir ielu apmales un tas, ka uz pārsvarā pietiekami platajām gājēju ietvēm netiek iezīmēts ceļš velosipēdiem. Rīgā uz ietvēm daudzās vietās nudien nav tik daudz to gājēju. Vienkārši organizācija un sistēma trūkst. Tam nudien nevajag ne desmit gadus, ne vairākus miljonus. Nepatīkami, ka pat vairākās jaunās ietvēs "aizmirsuši" par nobrauktuvēm. Ironiski, ka ar to izceļas "diplomātu" gals Elizabetes ielas sākumposmā. Tāpat lielveikalos faktiski nav nekas domāts par drošu riteņu atstāšanu. Vēl viena par ko pilsētas vadībai ir jādomā - faktiski visiem jaunajiem projektiem obligāti ir jābūt ar "velosipēdu" infrastraktūru. Pretējā gadījumā nevienu projektu nevajadzētu apstiprināt. Pilsētnieki nebrauks ar riteņiem, ja tos būs neērti turēt dzīvokļu mājās (ej nu stiep liftā, utt) un nevarēs ar tiem normali aizbraukt uz darbu, sabiedriskajām iestādēm. Ar to īpaši izceļas tik "skandināviskais un modernais" Stockmann. Pats ar riteni sāku vairāk braukt gan zaļo ideju dēļ, gan veselības, gan pārbaudīt praksē ko nozīmē būt velosipēdistam Rīgā. Vispār uzskatu, ka normāls vecis ir tas, kuram pietiek spēka un izturība ar velosipēdu uzmīt nevis masēt spīdīgā autiņa pedāli.

Ja braucu Rīgā, tad tikai uz darbu un arī tikai tad, ja zinu, ka maršruts ir darbs mājas- lai "fellīti" nekur nebūtu jāatstāj bez uzraudzības. Savukārt, mans maršruts uz darbu ir Purvciems- Centrs, kas nozīmē tikai vienu- braucu siltā laikā, jo lai kaut nedaudz autovadītāji mani respektētu vienmēr velku kleitu un aukstapēžu kurpes. Vismaz zinu (no pieredzes), skatīsies uz manām kājām, nevis piespiedīs pie malas. Cita veida, kā pārvietoties ar velosipēdu, diemžēl nav.... ;-(

Braucu gan ar auto ,gan velo ,ar pēdējo gan tikai laukos.Mani satrauc velosipēdistu-patsmitnieku riskantā braukšana un noteikumu neievērošana.

Riteņbraucēji sūdzas par neiecietību no autovadītāju puses. Pats braucu gan ar auto, gan ar riteni un varu droši apgalvot, ja ievēro noteikumus sevišķi konflikti neveidojas, katrā ziņā ne vairāk kā braucot ar auto. Problēma slēpjas pašos riteņbraucējos - laba puse no tiem pa ceļu nevis brauc bet meimuro un tad padomājiet kā pret viņu izturas autobraucējs, kuram ir jātiek šādam brīnumam uz ceļa garām, es nerunāju par to, ka vairums riteņbraucēju uzskata par goda lietu nebrīdinot šķērsot ceļu kur un kad iepatīkas - tātad mašīnai tieši zem riteņiem, bet autovadītājam atkal jāmin kas riteņbraucējam padomā, un kur vēl šī jaukā ieraša šķērsot ielu pa gājēju pāreju nenokāpjot no riteņa. Tāpēc, kad autovadītāju attieksme pret riteņbraucējiem ir kā pret apdraudējumu autovadītājiem uz ceļa, tas nav dēļ autovadītāju nevēlēšanās redzēt riteņbraucējus kā satiksmes dalībniekus, bet gan dēļ tām nejēdzībām ko riteņbraucēji paši uz ceļa veido.

Ar divtiteni pa Riigu braucu regulari un bijushi visadi piedzivojumi, galvenokaarts negativi! Autovadiitaji, iipashi sabietrisko transportu vadiitaji, pilniigi ignoree divritenus!! Tas nav taa - "vai! es nepamaniiju!!", bet vini redz velobraucejus un spiez nost no draucamaas dalas apzinaati!!! Uz ielaam ir nepiecieshami apziimejumi, kas atvieglos dziivi gan vleobraucejiem, gan autovadiitajiem, jo peedeejie meedz aizmirst, ka uz cela ir velobrauceeji!!! Rigas uztureetajiem (auniem) ir jadomaa par eertaam velo atstasanas iespejaam!!!!! Un ja kaads man vareetu izskaidrot vienu lietu, proti, kaapeec ir nepiecieshamas tik velniskiigi augstas ielu apmales!!! Rietumeiropaa un pat Igaunijaa tas ir zemakas!!! .... ja kaads domaa, ka tas aiztureetu auto, lai sadursmes rezultaataa neuzbrauktu uz ietves, tad tas galiigi neiztur nekaadu kritiku!!! Eiropas pilseetas lieto stabinus sim noluukam!!!!

Latvijā ir ne tikai Rīga, bet arī citas pilsētas. Tajās, lielākoties, vietas pietiek arī velobraucējiem...

Ne pārāk laba. Nozagti jau 2 velosipēdi. No tiem viens pie Dominas galvenās ieejas. Nodomāju - lai nu kur, bet tur taču ir videonovērošana. Izsaucu policiju. Atbrauca 2 iedzēruši policisti un paskaidroja, ka videokameras pie Dominas ir visur, tikai ne tur, kur ir velosipēdu novietne. Pļukt.

Priecājos, ka esmu dzīvs. Ceru, ka kādreiz uz asfalta tiks iezīmētas velobraucēju joslas.

Ar velo pa Rīgu pārvietojos jau 10 gadus.No aprīļa līdz oktobrim to daru katru dienu,izņemot brīvdienas un ļoti sliktos laika apstākļos.Kaut pašam ir auto,uzskatu,ka pārvietojoties ar velo es ļoti ietaupu savu laiku.Parasti braucu zināmu maršrutu,kurš izstrādājās,tikai kādos gados četros.Dienā nobraucu kilometrus piecdesmit,jo arī darba darīšanās izmantoju velo.Ja braucu uz kādu vietu pirmo reizi,jau galvā pirms braukšanas izveidojas maršruts, kurā maksimāli cenšos iekļaut esošos veloceliņus,un zināmos maršruta posmus.Tagad varu teikt ,ka šajos gados esmu pabijis ar velo visos Rīgas rajonos,bet,lai zinātu visas taciņas un iekšpagalmus ir jāpaiet vēl gadiem 10.Par velo novietnēm-tās protams ir vajadzīgas,bet es cenšos izmantot .apsargājamās auto stāvvietas.Piem.ir vajadzība aizbraukt uz Alfu.Pretī Alfai pāri Brīvības ielai ir neliela dienesta apsargājama auto stāvvieta.Palūdzu sargam atļauju pieslēgt savu velo pie sētas tieši viņa deguna priekšā.Apmeklēju Alfu, nāku atpakāļ,iedodu sargam 20 santīmus .Rezultātā man nav jāstreso par atstāto velo,bet sargs nākošajā reizē sveicina mani,pirms to esmu paspējis izdarīt es.Visi apmierināti. Avārijās šajos desmit gados ir nācies ciest 3 reizes,tai skaitā vienreiz mani notrieca ceļu policijas auto,bet ,tā kā zaudējumos varēja ierakstīt tikai velo kompi,ar veselību viss kārtībā ,es visiem turpat arī piedodu arī policistiem,tai sievietei,tam vīram.

Sliktākais Rīgā ir tas ka visu laiku jālauz tas ritens un jālec pāri barģuriem. Tādu normālu vietu ar normālām lēzenām nobrauktuvēm arī nav tik daudz ja pabrauc nedaudz ārā no centra tad tur vispār nav lēzenu nobrauktuvju!

Nedomāju gan, ka gājējam obligāta nepieciešamība ejot būtu nemitīgi atskatīties un būt gatavam, ka no mugurpuses uzradīsies velosipēdists :)

Rīgā praktiski nav padomāts par velobraucējiem- augstas ietves, šauras ielas. Gājēji iet un neskatās pat uz priekšu, kur nu vēl pamanīs no aizmugures. Reizēm piebraucu lēni lēni no aizmugures un pazvanu un pat tad palecas un sāk bļaut.

Pierdzes nav, jo neriskēju Rīgas ielās doties ar velo. Taču viedoklis ir. Galvenais ir saprast, ka jaunu veloceliņu izveide ir ļoti apgrūtināta, jo pilsētas infrastruktūra daudzu gadu desmitu laikā par 99% veidojusies par velobraucējiem nedomājot. Būsim godīgi, šīs tradīcijas lēnām ieviešas tikai pēdējos gados, nerunājot par padomju laiku. Tādēļ šeit neder salīdzinājumi ar Amsterdamu vai Kopenhāgenu, jo tur šīs tradīcijas veidojās jau no pagājušā gadsimta pirmās puses un, atjaunojot infrastruktūru, par to tika domāts. Pie mums realitāte ir skaudra - veloceliņiem vienkārši fiziski trūkst vietas. Jāatzīst arī, ka klimatiskie apstākļi, atšķirībā no daudzām citām Eiropas pilsētām, ļauj aktīvi braukt ar velo labi ja 6 mēnešus gadā. Bet ziemas tumšajos mēnešos es atbalstītu droši vien ļoti nepopulāru lēmumu - aizliegt ar divriteni parādīties uz maģistrālajā ielām vispār. Risinājums šobrīd ir tikai viens - elementāras pieklājības un kultūras ievērošana, jo, pēc CSN normām, velobraucējs ir tieši tāds pats satiksmes dalībnieks kā pārējie. Personīgi es to esmu licis aiz auss.