Atbildot uz virsrakstā lasāmo nedaudz patētisko jautājumu, lielākā daļa cilvēku droši vien minēs kaut ko saistībā ar ekonomisko labklājību. Nav šaubu, ka viena no svarīgākajām valsts funkcijām ir sekmēt to, lai cilvēkiem būtu iespēja dzīvot iespējami labi, un rūpēties par sociāli mazāk aizsargātām grupām. Šī funkcija ir īpaši aktuāla krīzes laikos, kad tā sauktā “ekonomiskā drošība” samazinās.
Vietā būtu iebildums, ka faktiski visu valstu funkcija ir rūpēties par savu iedzīvotāju labklājību vai, precīzāk sakot, radīt tai labvēlīgus apstākļus, un Latvija šajā ziņā nav unikāla. Kāds radikāls skeptiķis varbūt pat teiktu, ka Latvijas teritorijas iedzīvotāju labklājību būtu vieglāk nodrošināt kādas plašākas valsts sastāvā, jo tik mazai ekonomikai kā mūsējā ir salīdzinoši daudz trūkumu globālajā konkurencē.
Tomēr Latvijas pastāvēšanas jēgu, manuprāt, nedrīkst reducēt līdz tehniskai kādu valsts pārvaldes funkciju izpildei, jo tā ir dziļāka. Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kura tika dibināta ar mērķi nodrošināt mājvietu un pašnoteikšanos latviešu nācijai, kura, protams, iekļauj arī mazākumtautību tradīcijas un vērtības. Tā ir nācija, kuras kopīgās vērtības pašā pamatā ir kultūras vērtības – latviešu valoda, kultūrtelpa, kopīga vēsturiskā atmiņa un mentalitāte. Ja mums ir jāatbild, kā Latvija pašā būtiskākajā līmenī atšķiras no, teiksim, Igaunijas vai Dānijas, tad mums ir jārunā par kultūras atšķirībām, par citu valodu un mentalitāti, citu kultūrtelpu.
Kultūras ministrija un Nacionālā kultūras padome sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām ir ierosinājusi kultūras būtisko lomu mūsu valsts pastāvēšanā atspoguļot arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, kas top profesora Roberta Ķīļa vadībā. Rūpīgi diskutējot, esam nonākuši pie priekšlikuma daļu minētās stratēģijas preambulas izteikt šādi:
"Latvija 2030.gadā būs mūsdienīga nacionāla un eiropeiska valsts ar daudzveidīgu un atvērtu pilsonisku sabiedrību.
Latvijas nāciju raksturos piederības izjūta valstij un kultūrtelpai, kuras kodolā ir latviešu valoda, latviešu un mazākumtautību radītās kultūrvērtības, to saglabāšana, jaunradīšana un nodošana nākamajām paaudzēm."
Mūsuprāt, šāda deklarācija ir ļoti svarīga, ja runājam par Latvijas pastāvēšanas ilgtermiņa mērķi un jēgu. Tāpat arī esam ierosinājuši minēto stratēģiju papildināt ar plašāku kultūras sadaļu, kuras projekts izlasāms: http://www.km.gov.lv/lv/doc/noderi ga/Kulturkapitals8-2.doc.
Būtu interesanti uzzināt Jūsu, lasītāju, domas saistībā ar Latvijas valsts pastāvēšanas mērķi un jēgu!