Pārdaugava ir kontrastu pilna pilsētas daļa, kas aizvien vēl saglabājusi nostaļģisku un izteikti romantisku priekšpilsētas noskaņu.
18. gadsimta sākumā bagātākie rīdzinieki Pārdaugavā cēla nelielas muižiņas, kur pavadīt vasaru. 1812. gadā, Napoleona karaspēkam tuvojoties Rīgai, tika nodedzinātas priekšpilsētas un daudzas no skaistajām vasaras mītnēm gāja bojā. Tikai pēc Dzelzs tilta (1871) un Pontontilta (1896) izbūves Pārdaugava ienāca Rīgas apritē.
20. gadsimta 60. gados te tika uzcelts viens no pirmajiem toreiz modernajiem piecstāvu ēku mikrorajoniem ar nosaukumu Āgenskalna priedes. Vēlāk tālāk no Daugavas tika uzcelti dzīvojamo māju rajoni - Imanta, Zolitūde, Ziepniekkalns. Pārdaugavas centrālajai daļai piemīt īpašs mazpilsētas šarms lielpilsētas centra tuvumā.
Izstādes ekspozīcijā izmantoti materiāli no Rīgas Centrālās bibliotēkas Imantas filiālbibliotēkas, Bolderājas kultūras biedrības, Latvijas Ugunsdzēsības muzeja krājuma.