Māls ir nozīmēm bagāts. Tas nāk no zemes un kā tāds ir bijis klātesošs visā cilvēces vēsturē, iesaistīts filozofiskās apcerēs un praktiskos rituālos; pāri laikiem un kultūrām.
Ēdiena uzglabāšana, lietošana, pasniegšana, tā, šķiet, ir vispopulārākā funkcija objektiem – traukiem – kas tapuši no māla, kā arī citiem keramiskajiem materiāliem: porcelāna, fajansa, akmensmasas, šamota, jā – arī stikla. Bet arī ēdiena uzglabāšanas, lietošanas, pasniegšanas rituāls ir nozīmēm bagāts, cieši saistīts ar savu laiku, tikumiem, kultūras un sabiedrības mainīgajām normām. Piemēram, kādam var būt ierasta zāļu tēja, ievākta pļavā lauku darbu laikā, kādam citam – ar kuģi no Ķīnas atvests zaļās tējas lapiņu uzlējums. Kāds vāra dzērienu brangā kannā uz plīts, kāds cits to saņem servētu smalkās tasītēs piecos pēcpusdienā. Un, kad tiek atklātas jaunas pasaules, tad arī ēdienkartē ienāk kakao un kafija, ar pavisam citas formas traukiem, kuros tos servēt. Ne velti 21. gadsimtā “ēdienu dizainers” ir profesija, kas strādā ar šīm nozīmēm, produktiem un artefaktiem, radot jaunus salikumus un pieredzes.
Tējkannas, šķiet, ir viena no populārākajām tēmām, vai, pareizāk sakot, tējkanna ir viens no atslēgas objektiem mūsdienu keramikā. Ikviens būtisks keramikas centrs, vai tā būtu Faenca Itālijā, Dzindedžeņa Ķīnā, Valorisa Francijā vai fabrikas, studijas un cepļi Ungārijā, Čehijā, Polijā un daudz kur citur, rīko tējkannām veltītas izstādes. Jāpiebilst, daudzi Latvijas profesionālie mākslinieki – keramiķi un dizaineri – savas gaitas starptautiskajā arēnā ir uzsākuši tieši šādās izstādēs. Tagad arī Kalnciema kvartāla galerija piedāvā, neizbraucot ārpus Latvijas, apskatīt vienkopus 37 autoru radošo iztēli un profesionālo varēšanu, iemiesotu tējkannas formā.
Tējkanna veic ne tikai tējas servēšanas funkciju, bet ir arī uzskatāma par mazo formu tēlniecību. Ne tik liela kā piemineklis pilsētvidē, un ne tik sīka kā miniatūra kāda muzejā, tējkanna ir ideāla, trīsdimensionāla tēlnieciska forma, kuru iegūt savā īpašumā var ikviens. Baudpilni lūkoties uz tās siluetu, materiāla vai dekora krāsu un formas saspēli kā unikālā mākslas darbā, vai arī lietot šo “skulptūru” ikdienas rituālos, servējot sev vai kādam dzērienu...
Izstādē skatāmi daudz un daudzveidīgi darbi. Tās ir dažādas paaudzes, dažādi novadi un laika periodi, atšķirīgi materiāli, metodes un estētiskās programmas. Ir nozīmīgais Latvijas keramiķis Andrejs Ķiģelis ar gandrīz septiņdesmit gadus atpakaļ tapušu māla kannu – viņa labāk zināmie objekti gan ir lielizmēra dekoratīvi panno Rīgas un Latvijas citu pilsētu sabiedrisko ēku interjeros.
Un nupat Ķīnā notikušā 2. Pasaules keramikas tējkannu konkursa laureātes – sudraba balvas ieguvēja Diāna Boitmane un bronzas medaļu ieguvējas Ilona Romule un Elīna Titāne.
Ir Jura Bergina, Ženijas Loginovas un Anatolija Borodkina porcelāna kannas, kuru skulpturālā forma nemaz neliecina, ka būtu spējīgas veikt arī citu funkciju (bet ir!). 80. un 90. gadu laikmeta estētika un rūpnieciskās ietekmes eleganti izteiktas Daces Blūmas, Valdas Podkalnes, Žanetes Žvīgures, Ineses Margēvičas un Ivetas Aigares darbos. Mūsdienu rūpniecība Jāņa Roņa Piebalgas Porcelāna fabrikas produktos. Vai ar sensuāla, neatkārtojama autorestētika Tatjanas Krivenkovas un Jekaterinas Sazonovas, Sanitas Ābelītes un Jutas Rindinas unikālajās tējkannās.
Īpašs lepnums ir keramiķu darbi no visdažādākajām Latvijas vietām – Talsiem, Mazsalacas, Zasas, Ventspils, Limbažiem, Līgatnes, Tukuma un citām. Klasiķes Ingrīdas Žagatas un Andas Svarānes, Diānas Dzelmes un Naura Galviņa, Jāņa Kupča māls, jaunās paaudzes skaistie darbi, piemēram, Laimas Piliņas (Laima Ceramics), Sigitas Oltes Vītolas, Lindas Zeltas, Ievas Jurkas radītās tējkannas.
Māla raksturs iepretim porcelānam. Filigrāns virsglazūras apgleznojums iepretim robustam reljefam masā. Spilgtas, spožas krāsas iepretim klusinātam, “latviskam” gaumīgumam, tradicionālas, pat etnogrāfiskas formas iepretim, eksperimentāliem, abstraktiem meklējumiem. Negaidīta un izcila darbu izlase atklās, cik daudz talantīgu keramiķu ir strādājuši un turpina strādāt Latvijā, un cik plaša ir radošā izdoma, autoru rokraksti interpretējot tik ierastu un šķietami labi zināmu formu kā “tējkanna”.
Izstādē piedalās 37 autori:
Iveta Aigare, Sanita Ābelīte, Juris Bergins, Dace Blūma, Diāna Boitmane, Anatolijs Borodkins, Baiba Dumpe, Diāna Dzelme, Inese Ezertēva, Nauris Galviņš, Katerina Geiduka, Ieva Jurka, Elīna Kalēja, Annija Kanska, Tatjana Krivenkova & Jekaterina Sazonova, Jānis Kupčs, Ženija Loginova, Elvīra Mahte, Inese Margēviča, Zane Melnace, Sigita Olte Vītola, Krists Ozoliņš, Arta Ozoliņa, Laima Piliņa (Laima Ceramics), Valda Podkalne, Maruta Raude, Jana Rence Rāviņa, Juta Rindina, Jānis Ronis, Ilona Romule, Līga Skariņa, Anda Svarāne, Elīna Titāne, Linda Zelta, Ingrīda Žagata, Žanete Žvīgure.
Izstāde Kalnciema kvartāla galerijā skatāma no 8. līdz 30. novembrim. No pirmdienas līdz piektdienai plkst. 11.00-18.00, sestdienās 10.00-16.00, ieeja bez maksas.
Mēneša laikā paredzēti ar izstādi saistītie tējas dzeršanas un sarunu pasākumi. Īpašs notikums būs 30. novembrī - tēju degustācija, pagatavota Ķīnas tējas ceremonijas tradīcijā Vidusmežu (Linda Zelta) keramikas radītajos traukos.
Izstādes atklāšana norisināsies 7. novembrī plkst. 18.00. Lai labāk raisītos sarunas pie tējas, aicinām ierasties ar savu mīļāko tēju termosā (un krūzīti).
Pēc izstādes decembrī Kalnciema kvartāla galerijā 6 gadu notiks jau iecienītais Keramikas Pop-up, un tā būs iespēja iegādāties Latvijas laikmetīgo keramiku no vismaz 15 dažādiem autoriem vienkopus.
Izstādi rīko Una Meiberga (Kalnciema kvartāla Keramikas pop-up), keramiķi Diāna Dzelme un Nauris Galviņš (Talsi Ceramics Ciparnīca), ar Rīgas Porcelāna muzeja atbalstu.