- sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpšana;
- klajas necieņas izrādīšana pret sabiedrību.
Katras valsts likumdevējs šajā formā pēc vēlmes vai vajadzības ieliek kādu konkrētāku saturu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pants huligānismam izdala divas konkrētas pazīmes:
- lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās;
- apvainojoša uzmākšanās, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību,
- cita veida konkrētu huligānisku darbību detalizāciju atstājot tiesībsargājošo iestāžu prakses ziņā, apzīmējot to ar "un citām tamlīdzīgām darbībām".
Iebilstot pret V.Agešina priekšlikumu, vairāki deputāti (J.Dobelis, V.Stepaņenko) minēja, ka neesot iespējams definēt un attēlot bildēs, ko nozīmē "nepieklājīgi žesti".
Bet, atvainojiet, arī necenzētu vārdu vārdnīca Latvijā līdz šim nav izdota, bet tas netraucē ne policijai, ne tiesai sodīt par to lietošanu huligānus! Huligānisms vienmēr ir bijis, ir un būs indivīdu uzvedības vērtējuma pants, ar ko tiesas līdz šim ir tikušas galā bez problēmām.
Piemēram, par huligānismu nekad netiks atzīta situācija, kurā virtuvē sieva ar veļas rulli vai citu priekšmetu piekaus savu vīru, bet pie Brīvības pieminekļa šādai rīcībai būs pavisam cits vērtējums. Viss atkarīgs no situācijas un rīcības motīviem.
Ja uz ielas iereibis jaunietis sava vecuma pretēja dzimuma būtnei piedāvās iet pastaigāties ar viņu, tad šis piedāvājums var tikt uztverts pavisam normāli, bet padzīvojusi kundzīte to var uztvert arī kā apvainojošu uzmākšanos, pie tam, ja tiek lietots apzīmējums "meitenīt".
Huligānisma izpausmes formas var būt ļoti dažādas un likumos un tiesu prakses apkopojumos tiek uzskaitītas tikai dažas no tām.
Bet huligānismam kā modernam noziegumam ir tendence attīstīties un meklēt arvien jaunas izpausmes formas.
Tā līdz ar vispārējā izglītības līmeņa celšanas mātes pieminēšana svešvalodā saistībā ar seksuālām darbībām kļūst arvien retāka, bet popularitāti huligānu vidū gūst dažādu žestu attēlošana ar rokām un bilžu taisīšana uz sienām, kas imitē seksuālās darbības. Tas saistīts arī ar plakātiem, kurus pēdējos gados tik aktīvi demonstrē pret seksuālajām minoritātēm vērsto piketu dalībnieki. Šajā gadījumā LPP/LC pārstāvja V.Stepaņenko kunga priekšlikuma nolieguma motīvi ir labāk saprotami.
Vienu var apgalvot pavisam droši – lielā sabiedrības daļā seksuālās darbības imitējoši žesti un attiecīgi plakāti tiek uztverti kā daudz vairāk aizvainojoši nekā līdzīga rakstura vārdi. Es pat atceros, ka kāds prokurors krustojumā izleca no mašīnas un ar beisbola nūju smagi piekāva vīrieti, kurš viņam atļāvās parādīt šādu žestu par strīdīgu ielas šķērsošanu. Par to prokurors zaudēja amatu. Tātad goda aizskārums viņam bija svarīgāks.
Ko es gribu ar to visu teikt? Mūsu dzīve ir ļoti daudzveidīga un atrodas nemitīgā attīstībā. Arī likumiem jāseko šai attīstībai, un tie nedrīkst iekonservēties pagājušā gadsimta izpratnēs un definīcijās. Tas attiecas arī uz sodu likumiem un izpratni, kādas darbības ir sodāms pārkāpums. Likumiem jāiet līdzi laikam!