Skatoties raidījumu „Sarkanā līnija” par to, kā igauņiem kārtējo reizi izdevies mūs apsteigt dažādās jomās, nonācu pie atziņas, ka mēs ilgu laiku esam apsmaidījuši igauņus gan anekdotēs, gan sadzīvē, bet lēnīgie igauņi pa to laiku – te tev nu bija – iedomīgajiem latviešiem izgriezuši pogas.
Interesanti bija paklausīties raidījuma dalībnieku viedokļus par to, ko igauņi dara citādāk nekā mēs.
1.Igauņi ir saglabājuši un krietni modernizējuši savu pārstrādes ražošanu.
(Mums gandrīz visa ražošana, arī t.s. postpadomju, ir likvidēta. Tikko aizdzinām prom tabakas rūpnīcu, drīz aizdzīsim prom arī „Latvijas Balzāmu”).
2.Igauņiem ir spēkā sākumdeklarēšanās un ir operatīva sistēma, lai izskaustu nodokļu nemaksāšanu.
(Mums dažus ķer par 10 latiem un dažiem atļauj iekrāt miljons latu nodokļu parādus. Droši vien vēl saglabājusies blatu sistēma no padomju laikiem.)
3. Igaunijas valsts esot stratēģiski domājusi un plānojusi visus 20 pēcpadomju gadus. Pēdējos 10 gados ir radīts tautai kopīgs mērķis – būt par IT tehnoloģiju valsti. Vidējais igaunis vēlas sacensties un būt labāks par somu. Arī labs mērķis! Igauņi ir radījuši „Skaipu”, ko arī latvieši labprāt lieto.
(Kāds ir vidējā latvieša mērķis? Vai valsts mūs ir saliedējusi kādam ilgtermiņa mērķim?)
4. Igaunijā politiku finansē līdzīgi kā visā Eiropā (izņemot Latviju, Maltu un Kipru) – no valsts budžeta. Kā saka „Kas maksā, tas pasūta mūziku!”
(Mēs ar augsti paceltu galvu droši vien paliksim kā „pēdējie mohikāņi” un centīsimies apmānīt sevi, ka tas teiciens par „mūziku” ir aplams.)
5.Igauņi pēta attīstīto Eiropas valstu pieredzi un labākos likumus un pārvaldības normas piemēro savai valstij!
(Mēs esam pārāk lepni, lai piemērotu sev citu izgudrotas lietas. Mēs cenšamies izgudrot „jaunu velosipēdu”. Nez kāpēc tad jābrauc pieredzes apmaiņā uz tālām zemēm?)
Šai raidījumā izskanēja vēl daudz interesantu atšķirību, taču jau šīs piecas norāda uz to, ka jāmet lepnums pie malas un ar steigu jāsāk mācīties tepat no tuvākajiem kaimiņiem – igauņiem!