Klajā nācis Edvardas Šmites rakstu krājums Muzeja raksti 3

Pirmie Muzeja raksti (sastādītāja Elita Ansone) bija veltīti starptautiskās konferences Sociālistiskā reālisma mākslas interpretācijas problēmas materiāliem. 2010.gadā izdotie Muzeja raksti 2 (sastādītāja Dace Lamberga) galvenokārt akcentēja Vācijas un Latvijas mākslas dzīves kopsakarības starp diviem pasaules kariem, deva nelielu ieskatu Rīgas Grafiķu biedrības veikumā un citās tēmās. 2010.gada izdevumā kā būtisks papildinājums ir apkopotas LNMM aktualitātes 2008. un 2009.gadā, iekļauta arī 2005. līdz 2009.gada izstāžu hronika.Iepriekšējie _Muzeja raksti veidojās kā daudzu autoru kopdarbs, savukārt trešais izdevums ir veltīts viena muzeja speciālista - mākslas vēsturnieces Mag.art. Edvardas Šmites pētnieciskajai darbībai vairāku gadu garumā. Viņas interešu lokā visā darbības periodā, līdztekus daudzām citām tēmām, ir bijusi vācbaltu kultūra, kas apskatīta dažādās kopsakarībās gan laikmetu un personību aspektā, gan analizējot institūciju veidošanos un attīstību, gan atrodot interesantus un reizēm detektīvcienīgus stāstus, tos izceļot no vēstures dzīlēm. Tas ir bijis nepārtraukts darbs ar dokumentiem arhīvu un bibliotēku krājumos, tomēr E.Šmite nekad nav aprobežojusies ar sausu faktu konstatāciju. Viņas redzējumā tie vienmēr cieši savīti ar mākslinieku saglabāto un reāli eksistējošo darbības radošo rezultātu, kas jebkuru lietu spēj darīt vairāk izprotamu, pietuvinot mākslas neatkārtojamai burvībai.Krājums Muzeja raksti 3. Latvijas mākslas vēstures epizodes. 18.gs. beigas - 20.gs. sākums iepazīstina ar mākslas vēsturnieces E.Šmites skatījumu uz šā perioda kultūras dzīvi un vairākiem māksliniekiem. Atsevišķi raksti veltīti Johanam Heinriham Baumanim, Robertam Konstantīnam Švēdem, Kārlim Hūnam, Jūliusam Dēringam. Priekšstatu par kultūras dzīves aktualitātēm Rīgā 20.gadsimta sākumā papildina stāstījums par dažiem mūsdienās mazāk zināmiem baltvācu māksliniekiem, kuri savulaik saņēmuši tā dēvēto Timma stipendiju_, kā arī ieskats LNMM (toreiz vēl Rīgas pilsētas mākslas muzeja) tapšanā un darbības sākuma posmā, kad muzeju vadīja arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis. Krājumā iekļautas gan agrāko publikāciju papildināti un rediģēti varianti, gan jauni materiāli.