Vismaz par to liek domāt iepriekš paustie viedokļi, ka nepieciešama specdienestu optimizācija. Par to liek domāt politiķu iepriekš izteiktie kategoriskie viedokļi par to, ka SAB direktors nav bijis uzdevumu augstumos "spiega lietā". Lai gan nevienam tā arī neuzradās īsts un patiess iemesls, kāpēc viņš vai SAB nebūtu izdarījis savu darbu atbilstoši gaidītajam. Par to liek domāt arī tas, ka kaut kur pazudušas idejas par parlamentāro kontroli pār specdienestiem un no Ministru kabineta pieprasītā informācija par to, kā labāk organizēt šo kontroli, tā arī nav atnākusi līdz Saeimai. Viens gan ir skaidrs. Kādā mirklī parlamentā grozījumi drošības likumos parādīsies. Jo nevar būt, ka koalīcija ir atmetusi domas par specdienestu kontroli vai Kažociņa nomaiņu pret paklausīgāku. Šoreiz tikai, iespējams, taktika ir cita. Rūpīgāk sagatavoti grozījumi un atsevišķu parlamenta pozīcijas deputātu iesaiste to tapšanā. Tas kopumā garantētu kompetentāku iespaidu nekā iepriekšējie neveiklie mēģinājumi vairāk nekā pirms gada. Kuluāros tiek minēts marta vidus. Tad arī opozīcijas politiķiem un žurnālistiem būs svarīgs uzdevums – uzminēt, kur šoreiz ir viltība ilgi un rūpīgi slepenībā kaltos plānos. Nešaubos, ka tāda būs. Jo pat izpratnes par to, kas ir parlamentārā kontrole, ir vismaz divas. Viena, kam piekrītu arī es – demokrātiska parlamentāra uzraudzība pār likumības ievērošanu specdienestos. Otra – specdienestu kontrole burtiskā nozīmē, ar mērķi zināt vairāk nekā politiķiem pienāktos. Liekas, starpība ir acīmredzama.
Klusums pēc spiegu vētras
Jau kādu laiku pēc saceltā trača ap Krievijas diplomāta izraidīšanu, ko pie mums nodēvēja par "spiegu skandālu", ir klusums. Politiķi vairs skaļi nepiemin Kažociņa vārdu, žurnālisti ik pa laikam izsaka minējumus, kas īsti notika un kas notiks. Bet tikmēr, pieņemu, kaut kas arī dziļā slepenībā notiek.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.