90% Dienvidosetijas iedzīvotāju ir pieņēmuši Krievijas pilsonību, savukārt šo faktu Krievija izmanto kā papildus ieganstu, lai iejauktos Gruzijas iekšējās lietās. Krievija nav sapratusi faktu, ka tas, ka kaut kur ir Krievijas pilsonis, nenozīmē, ka šī vieta ir Krievija, lai kā arī negribētos.
Gruzija un tās prezidents Saakašvili ir devis iespēju dienvidosetīniem saņemt maksimāli iespējamo, proti, saglabājot Gruzijas teritoriālo integritāti, bet realizēt plašu reģionālo autonomiju. Nekur citur Dienvidosetija nespētu iegūt neko vairāk, bet, lai izveidotu neatkarīgu valsti, ar pāris desmit tūkstošiem iedzīvotāju un Krievijas atbalstu ir par maz. Savukārt, Krievijai ir par maz ar Gruzijas piedāvājumiem. Krievija grib saglabāt kontroli pār Kaukāzu, jo uzskata to par „tuvajām ārzemēm” un savu stratēģisko interešu objektu. Tāpēc Krievija karo ar Gruziju. Krievija jau ir nosūtījusi vairāk nekā 150 tankus un bruņumašīnas uz separātisko Gruzijas provinci un tehniski kontrolē tuneļus cauri kalnu grēdai. Tas tīri praktiski rada problēmas Gruzijas pusei panākt ātru uzvaru reģionā. Krievijas lidmašīnas lido pār Gruzijas teritoriju. Pašreiz visskaidrāk izpaužas Krievijas ārpolitikas divkosīgā daba par it kā etnisko tīrīšanu Dienvidosetijā, par savu pilsoņu aizsardzību, par tā saucamajiem miera uzturēšanas spēkiem. Uz Dienvidosetiju plūst Krievijas organizēti un atbalstīti brīvprātīgie no Abhāzijas un Krievijas.
Starptautiskā sabiedrība ir vāji nosodījusi Krieviju, daudzām Eiropas amatpersonām negribas pārtraukt savus ierastos atvaļinājumus dēļ Gruzijas, citi ir Olimpiskajās spēlēs, kamēr ASV politika ir daļēji paralizēta ar gaidāmo prezidentu maiņu. Līdz šim mirklim Krievija ir centusies, bet nesekmīgā veidā, pacelt jautājumu ANO Drošības padomē, lai nosodītu Gruziju. Tas nav izdevies. Gruzijas sakāves gadījumā attīstība Kaukāzā negatīvi ietekmēs Eiropas un ASV pozīcijas šajā reģionā. Tas negatīvi ietekmēs arī Latvijas drošību, jo mēs esam Krievijas kaimiņvalsts un nākošais Krievijas interešu reģions aiz Kaukāza. Bez tam, Gruzija ir NATO kandidātvalsts. Diemžēl starptautiskās organizācijas, ANO, ES un NATO, reaģē pārāk lēnām.
Visiem Latvijas politiķiem, sabiedriskām organizācijām un pilsoņiem ir jāsaprot, ka mēs atrodamies ļoti grūtā situācijā, kamēr Gruzija praktiski atrodas kara stāvoklī ar Krieviju. Starptautiskai sabiedrībai, Gruzijas draugu grupai, Eiropai un NATO ir jāreaģē nekavējoties, lai palīdzētu Gruzijai un piespiestu izvest Krieviju savu karaspēku no Gruzijas teritorijas. Ja nepieciešams, uz Gruzijas separātisko reģionu jānosūta ANO miera uzturēšanas spēki, bez Krievijas līdzdalības. Pēc tam jāpanāk Gruzijas administrācijas nostiprināšana šajā teritorijā. Pārāk ilgi ES un sevišķi Eiropas lielās valstis ir ignorējušas Gruzijas un Gruzijas draugu aicinājumus Eiropas Savienībai iesaistīties šī jautājuma risināšanā. Cik reizes, pats būdams par ārlietu ministrs un uzrunājot šo jautājumu Eiropas ārlietu ministru tikšanās reizēs, esmu atdūries pret pieklājīgu klusēšanu? Tagad mēs par to maksājam. Ja mēs aktīvi nestrādājam ārpolitikā, mēs zaudējam kontroli pār notikumiem, Eiropai un ASV ir jāpalīdz Gruzijai un jāatgūst kontrole pār šo reģionu, citādi tas būs zaudēts reģions, bet Krievijas agresīvā apetīte būs tikai augusi. Krievija ir jāaptur, kamēr nav par vēlu.