Mājsaimniecību un uzņēmumu milzīgie kredītu apjomi ārvalstu valūtās, kā arī Latvijas atkarība no importētajiem energoresursiem ir tie galvenie argumenti, kāpēc neuzskatu lata devalvāciju par nopietnu mūsu ekonomisko problēmu risinājumu. Tomēr skaidrs ir viens – alternatīvais risinājums ir balstīts uz nežēlīgu valsts budžeta izdevumu samazināšanu visās nozarēs un paralēli tā ekonomiskā potenciāla strauju atdzimšanu, kurš spētu aizstāt importu vietējā tirgū un būtu konkurētspējīgs ārējos tirgos. Un tam jānotiek nekavējoties!
Lai arī šos jautājumus regulāri skata dažādas komisijas, darba grupas un viedo pulciņi, tomēr liela daļa risinājumu joprojām ir dziļi teorētiski un atrauti no realitātes. Tomēr pat šajās diskusijās neesmu neko dzirdējis par iespējām mazināt Latvijas atkarību no importētajiem Krievijas energoresursiem, stimulējot izmantot mūsu valstī vienīgo pieejamo dabas bagātību – koksni un biomasu. Ir veikti vairāki apjomīgi zinātniski pētījumi, kuri pierāda zaļās enerģijas dzīvotspēju Latvijā, nepaaugstinot elektroenerģijas un siltuma izmaksas. To šobrīd jau ārkārtīgi veiksmīgi realizē Somija un Zviedrija. Kas būtu darāms?
Premjeram nekavējoties būtu jāpaziņo, ka Latvijā vietējie enerģijas resursi turpmāk būs prioritāri. Nākamais solis būtu izmaiņas likumdošanā, kas ar ekonomiskām metodēm radītu priekšrocības vietējo resursu izmantotājiem, paralēli aicinot investorus uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem būvēt modernas un efektīvas koģenerācijas stacijas vai rekonstruēt esošās. Šāda rīcība ne tikai mazinātu atkarību no ārējiem enerģijas piegādātājiem, bet arī pārskatāmā laikā spētu uzlabot Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci. Šādi tiktu radītas jaunas darbavietas, galvenokārt ārpus pilsētām, atdzīvinot nodokļu plūsmu valsts budžetā.