Konkrētais termiņš bija pat ierakstīts tābrīža premjera Induļa Emša vadītās valdības deklarācijā. Taču neviens nezināja, ka nāks ekonomiskā krīze, kas bez žēlastības nokodīs, izmetīs aiz borta vai pamatīgi aizkavēs daudzas ieceres.
Uvertīra - Andrejosta
2004. gadā uz tā dēvēto trekno gadu vēriena viļņa likās, ka, kāpinot darba tempu, patiešām dažos gados būs iespējams uzcelt visas trīs nozīmīgās kultūras celtnes. Parakstot nodomu protokolu ar Rīgas domi par sadarbību jaunas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja celšanā Rīgā un izveidojot darba grupas projektēšanas programmu izstrādei, jau tika sperti pirmie soļi, lai īstenotu valdības deklarācijā pausto apņemšanos. 2005. gadā Helēnas Demakovas vadītā Kultūras ministrija noslēdza sadarbības līgumu ar ABLV Bank, sākot veidot muzejam domāto laikmetīgās mākslas kolekciju, kurai mākslas darbus joprojām turpina izvēlēties starptautiska ekspertu komisija.
Diskutējot par iespējamo vietu, kur varētu izveidot Laikmetīgās mākslas muzeju, sākotnēji tika runāts par vairākām teritorijām, sākot ar Uzvaras parku un beidzot ar bijušo Rīgas domes ēku, kas atrodas uz vienas ass ar Valsts mākslas muzeju, Mākslas akadēmiju un Arsenālu. Visbeidzot svaru kausi toreiz nosvērās par labu Andrejostai, un starptautiskā projektu konkursā izvēlējās arhitektūras autoritāti - nīderlandieti Remu Kolhāsu, kurš jau 2006. gadā atklāja sabiedrībai iespaidīgu vīziju Andrejsalā vēsturiskajā Rīgas pirmās termoelektrocentrāles (TEC) ēkā.
Pēc arhitekta ieceres tā tiktu saglabāta un ieskauta stiklotu piebūvju konstrukcijās kā kukainis dzintarā. Šādi bija paredzēts par aptuveni 29 miljoniem latu veidot muzeju 17 500 m² platībā, no tiem 7000 m² atvēlot telpai, kurā izvietotos pastāvīgā mākslas ekspozīcija un izstādes. Muzeja projekta autors Rems Kolhāss saskaņā ar starptautiskas ekspertu komisijas izstrādātu projektēšanas uzdevumu piedāvāja radīt mūsdienīgu daudzfunkcionālu būvi, līdztekus mākslas darbu ekspozīcijām atvēlot platību veikalu, restorānu un konferenču zāļu iekārtošanai un paredzot iespēju rīkot kinoseansus, teātra izrādes, koncertus un performances. Bija domāts, ka bijušā TEC tādējādi iegūtu otru elpu, pārtopot laikmetīgās kultūras un izglītības centrā. Kā toreiz izteikusies H. Demakova, kompleksam pavērtos perspektīva kļūt par jaunās Eiropas Tate Modern. Pēc R. Kolhāsa ieceres uz Daugavu vērstā stikla piebūve būtu piemērota plašam, gaišam restorānam, bet tam blakus varētu atrasties veikali, savukārt tumšākās telpas bijušajā TEC ēkā arhitekts piedāvāja izmantot kā kinozāli vai videotēku. Kompleksa centrā bija plānots izvietot muzeja darbnīcas un krājumu glabātavas, kuras apmeklētāji varētu redzēt caur stikla sienu, bet otra stikla piebūve būtu pilnībā atvēlēta mākslas izstādēm. Šodien šajā ēkā atrodas Enerģētikas muzejs un nekādas pārbūves nav notikušas.
Šodien jautāta, vai nav žēl, ka tā arī neīstenojās pašas savulaik virzītais projekts, H. Demakova teic: "Man galīgi nav žēl, muzejam patlaban izraudzītā teritorija (starp Pulkveža Brieža un Hanzas ielu) arī ir centrāla vieta pilsētā. Es negribētu runāt par krācēm ieceres gaitā, jo ir brīnišķīga kolekcija, kuru nav pārtraukts veidot nevienu brīdi. 2008. gada jūnijā ielikām pamatakmeni bibliotēkai, taču vienlaicīgi iestājās krīze un es saslimu, un tālāk no valsts puses neviens nebija īsti vilcējs. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka tagad to dara privātie, jo pārējais bijis tikai pļāpāšana. Ekspertu komisija, kurā es aicināju speciālistus 2005. gadā un darbojos joprojām, strādā jau deviņus gadus, un ir izveidota jau varena kolekcija. Diezgan daudz darbu pieder arī valstij."
Sapņi veda pat uz tiltu
Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību vairākas sabiedriskās organizācijas aktualizēja pēdējā laikā, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei. To būtu kauns un nepieļaujami sagaidīt kā visā Eiropā vienīgajai valstij, kurai nav sava Laikmetīgās mākslas muzeja, - vairākkārt atgādinājusi gan Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, gan daudzas sabiedrībā cienītas personības, kuras parakstīja pērn sāktās sabiedriskās iniciatīvas Mākslai vajag telpu deklarāciju par Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību.
"Fonds Mākslai vajag telpu ir gandarīts, ka beidzot ledus ir sakustējies un nopietni ir sākts konkrēts darbs pie Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecības," tagad vērtē Katrīna Leiškalne, kuras izveidotā un vadītā organizācija gada laikā paspējusi veikt veselu virkni pamanāmu sabiedrisku akciju, mudinot beidzot sākt muzeja celtniecību. Vispamanāmākā bija 15 krāsainu milzu gliemežu izvietošana pilsētvidē, tā simbolizējot pārlieku lēno gaitu muzeja tapšanas virzienā.
Minētais fonds, kurā iesaistījušies arī vairāki arhitekti, nāca klajā ar ideju pielāgot muzejam Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) veco ēku Kaļķu ielā 1, kas jau nākamajā mācību gadā paliks tukša, un Rīgas domei būs jālemj, ko ar to iesākt. Tas, ka vecā RTU ēka ir īstā vieta, šķitis arī tāpēc, ka tā ir 50. gadu padomju arhitektūras paraugs. "Vienlaikus šis 1958. gadā celtais nams varētu kļūt arī par muzeja pievienoto vērtību kultūras tūristu acīs, ņemot vērā to, ka spilgtu Staļina laika arhitektūras paraugu Rīgā nav nemaz tik daudz," komentē K. Leiškalne, atsaucoties uz arhitekti Zaigu Gaili - viņasprāt, būtiski, ka arhitekta O. Tīlmaņa staļinisma arhitektūras laikmetā būvētā RTU ēka atrodas Rīgas centrā, Vecrīgā, Daugavas krastā, un veido interesantu un daudznozīmīgu dialogu ar vēsturisko apbūvi, un tas ir pat interesantāk par vecajām industriālajām būvēm, kas ir jau daudzkārt ekspluatēts paņēmiens pasaules praksē. Publiskajā telpā izskanējuši arī ierosinājumi Laikmetīgās mākslas muzeju izbūvēt uz vecā 1872. gadā būvētā Dzelzceļa tilta balstiem Daugavā, kā arī Triangula bastionā. Skatītas arī papildu teritorijas Torņakalnā.
Pārskatot iepriekš izskanējušo ideju ražu, redzams, ka LMC savulaik izvērtējis ideju par padomju arhitektūras pieminekli, Spilves lidostas ēku, īsta staļinisma klasicisma pērli, kas līdz šim izmantota festivāla Homo Novus mūsdienu teātra izrādēm un mūzikas projektiem. Tomēr secināts, ka ēkas krāšņais interjers ir ļoti pašpietiekams, turklāt ir nesakārtota transporta sistēma un Spilve ir tālu no centra.
Sākt no nulles būs interesantāk
"Kad 2005. gadā banka parakstīja sadarbības līgumu ar Kultūras ministriju par atbalstu laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanā, tika plānots, ka 2015. gadā Rīgā jau būs uzcelts valsts Laikmetīgās mākslas muzejs, tolaik mums pat prātā neienāca, ka pēc desmit gadiem mēs nonāksim līdz privāta muzeja projektam," teica ABLV Bank izpilddirektors un līdzīpašnieks, viens no ABLV Charitable Foundation dibinātājiem Ernests Bernis. Ceturtdien tika parakstīts Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda un Latvijas Republikas (LR) Kultūras ministrijas nodomu protokols par Laikmetīgā mākslas muzeja idejas īstenošanu dzīvē.
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu 2014. gadā ir nodibinājuši divi fondi - ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds ar mērķi realizēt Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību par privātiem līdzekļiem. Lai realizētu šo vērienīgo ieceri, abas iesaistītās puses plāno nodrošināt tam nepieciešamo finansējumu - trīsdesmit miljonu eiro. Viņi ir gatavi pieņemt ziedojumus arī no citām juridiskām un privātām personām, kuri mīl laikmetīgo mākslu un vēlas dot savu ieguldījumu. "Tāda mēroga projektiem par daudz naudas nemēdz būt," piebilda ABLV Charitable Foundation pārstāvis Ernests Bernis.
Pie zaļās sirds
Laikmetīgās mākslas muzejs tiks būvēts kvartālā starp Hanzas ielu, Pulkveža Brieža ielu un Skanstes ielu, kur vairākās kārtās daudzu gadu garumā attīstīsies jauns finanšu darījumu un atpūtas centrs New Hanza City. Kultūras, izglītības un mākslas mecenāts Boriss Teterevs klātesošajiem atklāja, ka viņiem ir tikuši piedāvāti arī alternatīvi varianti, taču "mēs izlēmām, ka [sākt] no nulles būs interesantāk". Nākamajā gadā tiks izsludināts starptautisks arhitektūras vīziju konkurss. LR kultūras ministre Dace Melbārde domā, ka tas varētu kļūt par labu iespēju arī mūsu arhitektiem izmēģināt savus spēkus un sevi apliecināt.
"Es ceru, ka tā būs elpu aizraujoša arhitektūra, kas Rīgas vidē ienesīs jaunus vaibstus," par topošā Laikmetīgās mākslas muzeja aprisēm sacīja kultūras ministre. Tas atradīsies pie jaunizveidotā dārza Zaļā sirds, tā apbūvei paredzētā zemes platība ir 6000 kvadrātmetru, kas pieder ABLV Bank, plānotā ēkas kopplatība ir 10 000 kvadrātmetru, nodošanas laiks - 2021. gada beigas. "Mūs gaida septiņi saspringti darba gadi. [Tas] no mums prasīs daudz pūļu un dažāda veida ieguldījumu, tāpēc ir ļoti svarīgs pastāvīgs administratīvais atbalsts no Kultūras ministrijas un Rīgas domes," norādīja Ernests Bernis.
Nākamais solis
Lai atbildētu uz jautājumiem par Laikmetīgās mākslas muzeja saturu, tiks izveidota īpaša ekspertu padome, kurā tiks iesaistīti gan Borisa un Ināras Teterevu fonda, gan ABLV Charitable Foundation, gan Kultūras ministrijas, gan arī organizācijas Kultūras alianse pārstāvji. "Es ceru, ka tas būs XXI gadsimta muzeja piemērs un lauzīs daudzus stereotipus par to, kas ir muzejs," piebilda Dace Melbārde. Viņa vēlētos, lai tas kļūtu par vietu, kur liela nozīme tiek pievērsta izglītībai, radošuma atraisīšanai un dažādiem interesantiem eksperimentiem.
Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas veidošanā savu darbu turpinās starptautiskā ekspertu komisija, kas tika izveidota 2005. gadā. Līdz šim ir iegādāts 31 autora mākslas darbs, kopumā 204 vienības par kopējo summu 720 000 (2005. gadā 23. septembrī ABLV Bank (toreiz Aizkraukles banka) noslēdza sadarbības līgumu ar LR Kultūras ministriju, apņemoties ieguldīt 1 422 800 eiro topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas darbu iegādei - I. A.).
Pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds rūpēsies par tā darbību, pārvaldību un attīstību, tostarp Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma uzturēšanu un attīstību muzeja vajadzībām. Muzeja darbība pēc tā nodošanas ekspluatācijā tiks organizēta, ievērojot LR Muzeju likumu, atbilstoši privāta akreditēta muzeja darbības principiem, nodrošinot muzeja pieejamību sabiedrībai un muzeja krājuma iekļaušanu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā.