Par pasaulē svarīgāko mākslas tirgu — salonu Art-Basel, kas šogad notiek no 4. līdz 8. jūnijam, klīst pamatota anekdote — tieši šī esot tā brīnumainā vieta, kur māksla tiek ne tikai pārdota, bet arī nopirkta. Varbūt pat vēl precīzāk — izpirkta.
Jo Art-Basel ir tieši tās, Blaumaņa vārdiem, andeles dienas, uz kurām ar privātlidmašīnām ierodas absolūti visi pasaules mākslas tirdzniecības galvenie spēlētāji. Šīs ir arī vienīgās četras dienas gadā, kad Bāzeles viesnīcās vispār nav iespējams dabūt numurus. Jo slavenā arhitekta Hansa Hofmana 50.gados uzbūvētais trīsstāvu nams gatavs uzņemt mākslu un tās tirgoņus. Arī ēkas stāvi pakļauti stingrai šveiciskai hierarhijai — 1. stāvā eksponējas prestižākās, vecākās un dārgākās Eiropas un Amerikas galerijas. Pakāpjoties augstāk — ne tikai galerijas, arī cenas kļūst demokrātiskākas.
Bez Latvijas?
Ņemot vērā, ka mākslas priekšmetu tirgus patlaban piedzīvo neizskaidrojamu pieaugumu (NYT eksperti to pat sauc par katastrofālu vieglās finanšu peļņas iespēju un risku vienlaikus un lēš, ka 2007.gadā globāli notirgota māksla vairāk nekā 160 miljardu USD apjomā!), nav jābrīnās, ka Art-Basel šogad pieteikti 2000 mākslinieku. Ekspozīcijas vietu skaits gan paliek nemainīgs — 300 laukumu, kurus kontrolē stingri starptautiski eksperti. Uz manu naivo izbrīnu, kādēļ, piemēram, Latvijas izdaudzinātie "ievērojamie jaunie" mākslinieki neiekaro šo Šveices provinciālo pilsētiņu, ja jau tas ir tirgus, no mākslas ekspertes Daigas Rudzātes saņemu ironisku dunku: "Viņi jau var gribēt, taču šis tirgus ir jau tik sadalīts un rotācija tajā stagnanta, ka tās ir pilnīgi liekas cerības."
Papētot sīkāk, jā, izrādās, pat milzīgā Krievija ar visu savu jauno russian art modes vilni rietumos Art-Basel ir pārstāvēti ar vienu pašu galeriju X.L., un arī tā gadiem plēsusies, lai izcīnītu vietu — nelīdzējusi pat Londonas prestižās galerijas White Cube protekcija. Toties krievi nu brauc uz Bāzeli ar saviem pāris klasiķiem (performansists suņcilvēks Oļegs Kuļiks, supersmieklīgo video priekšnesumu grupa Zilā zupa/Siņij sup) un svaigu avangarda know how — kliedzoši raibo porolona skulpūru autoru Sergeju Šehovcovu, kas divos gados kļuvis ne tikai par jaunu stāru, bet arī komerciālo garantiju objektu (viņa nesanais darbs — matrjoškai līdzīga porolona seksšopa darbiniece — 2003.gadā nopirkts par 700 USD, bet pērn Londonā "aizgāja" jau par 32 000 — lūk, peļņa). Runājot par Zilo zupu — viņu videoinstalācijas 2007.gadā tieši Art-Basel aizgāja uz urrā tirgus galvenajā ekspozīciju telpā Art Unlimited.
Zvaigžņu ka biezs
Pārējā pasaule pārdod best of the best/labāko no vislabākā — par Art Basel galveno lotu (izsoļu priekšmetu) solās kļūt galerijas Marlborough piedāvātais Frensisa Bēkona audekls Figūra kustībā (atgādināšu, ka šis XX gadsimta britu figuratīvās un metafiziskās glezniecības klasiķis pagājušajā gadā kļuva par galveno komerciālo sensāciju mākslas tirgū, sasniedzot 86 miljonu dolāru — visdārgākā XX gadsimta mākslinieka — cenas griestus, turklāt divreiz — maijā ar vienas dienas starpību cita Bēkona glezna tika pārdota par 68 miljoniem).
Londonas White Cube ved uz Bāzeli savu ierasto "pieklājīgā respektabluma komplektu", ja, protams, tā var saukt brāļu Čepmenu, Andreasa Gurska, Semas Teilores-Vudas, Čaka Klouza un Demjena Hirsta darbus. Šie, galvenokārt neformālās skunstnieku kustības YBA (Young British Artists), pārstāvji meklējami ar rozā šiltītēm apzīmētajā ekspozīcijas sadaļā Art Statements.
No cienīgām Eiropas galerijām te "par baltu velti" var dabūt savam interjeram Vorholu, Pikaso un citus pazīstamus vārdus. Bizness ir godīgs — Art-Basel izpelnījusies labu, kaut visai amizantu slavu ar to, ka pie visiem mākslas darbiem klāt pielikta konkrēta cena. Tā nav apspriežama. Negribi — nepērc.
Norēķināties Art-Basel ir ērti — šo procedūru tradicionāli veic uz vietas un skaidrā naudā! Apgrozībā ir dolāri, eiro un Šveices franki.