Kurš Latvijai nozaga Ziemassvētkus un turpmākos gadus?

Valdošā koalīcija turpina aizbildināties ar globālās ekonomiskās krīzes graujošo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un nevēlas atzīt, ka tieši šī tuvredzīgā „trekno gadu” un „gāzi grīdā” politika ir bijusi tik iznīcinoša. Godmanis turpina slavēt ministrus, kas ārvalstu investoru un uzņēmēju acīs ir kļuvuši par apsmieklu un degradē Latvijas tēlu pasaulē, kā arī novēloti un haotiskā steigā veic vienas nakts lēmumu operāciju valsts glābšanai no pilnīga sabrukuma, kuru „The Economist” jau nosaucis par vienu no dramatiskākajām un pretrunīgi vērtētākajām finanšu glābšanas operācijām mūsdienu Eiropas vēsturē.Tikmēr valsts, ar kuru pirms 18 gadiem Latvija atradās gandrīz identiskās pozīcijās, ir norūpējusies par Latvijas dramatisko situāciju, un baidās par Baltijas kopējo reputāciju, jo visas trīs Baltijas valstis taču uztver vienoti. Tādēļ arī Igaunija ir viena no valstīm, kas sniedz savu finansiālo atbalstu Latvijai. Tikai rodas jautājums – kā šai valstij, kurai ir lielākas pensijas kā Latvijā, ir izdevies ietaupīt naudu, lai vēlāk būtu iespējams vēl palīdzēt saviem kaimiņiem? Atbilde rodama kaut vai aplūkojot Latvijas Valsts kontroles revīziju atzinumus.Vairākkārt komentāros medijos nācies dzirdēt valsts salīdzināšanu ar lielu uzņēmumu. Ja mēs šādi salīdzinam atbildības apmēru, tad, piemēram, uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savu rīcību, jo par uzņēmuma novešanu līdz maksātnespējai nolaidības dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, kā arī atņem tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem (LR Krimināllikuma 213.panta 1.daļa). Turklāt viņš ir spiests kompensēt radītos zaudējumus, jo katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis (LR Civillikuma 1779. Pants). Viens sevi sauc pa stabilitātes garantu, cits visiem paziņo, ka uzņemas pilnu atbildību par šībrīža rīcību. Ar ko atbild šie politiķi? Faktiski - ne ar ko! Tiem ir politiskā atbildība – t.i. iespējamība, ka viņus nākošajās vēlēšanās vairs var neievēlēt. Atbildību nes visa Latvijas tauta. Tauta ir solidāri, ar savu mantu un nākotni, pilnībā atbildīga par politiķu pieļautajām kļūdām. Mēs par to ikviens maksājam, jo esam atbildīgi par tiem, par kuriem mēs atdodam savu balsi vēlēšanās.Godmanis sībrīža Saeimu nosauca par spēcīgāko parlamentu Eiropā. Šķiet, ka pat premjeram nav skaidra izpratne par Satvermes 1.pantā ietverto demokrātijas jēdzienu. Demokrātija tulkojumā no grieķu valdodas nozīmē tautas varu. Tas atspoguļojas Satversmes 2.pantā. Laikā, kad Saeimai vairs neuzticas pārliecinošs vairākums tautas, var būt runa par parlamentu tikai kā par bezierunu valdības lēmumu reģistrācijas mašīnu, kuras spēks ir radies rupji pārkāpjot priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumus. To simtiem tūkstošu cilvēku, kas piedalījās referendumos, kā arī Lietussargu revolūcijas dalībnieku viedoklis netiek ņemts vērā.Es gribu ticēt, ka ne parlaments, bet gan Latvijas tauta ir tā, kuru varētu saukt par spēcīgāko Eiropā. Pierādījums tam ir kaut vai 1991.gada 13.janvāra Tautas manifestācija Daugavmalā, kurā piedalījās ap 700 000 cilvēku, kā arī viss barikāžu laiks. Tāpat kā toreiz, arī šobrīd ir izšķirošs mirklis Latvijai! Tādēļ, 18 gadus pēc barikādēm tautai nepieciešams vēlreiz parādīt savu spēku, šoreiz pieprasot kompetentu valdību un godīgu valsts pārvaldi. Un tādas ir tautas tiesības, jo Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai!