Galvenais, manuprāt, nav būtiski kādā krāsā uzvarētājiem karogs, jo viņi visi šajā karā pastrādāja noziegumus, par kuriem, izņemot atsevišķus sīkus bandītus un marodierus formās, neviens nav tiesāts. Karā uzvaras nav.
Otrajā pasaules karā zaudētāji bija visi. Īpaši jau Padomju Savienības tautas, kuras ne vien cieta no nacistu okupācijas, bet arī no Staļina īpašās karošanas manieres un attieksmes pret karavīriem, dzenot viņus kā lopu barus virsū vācu ložmetēju lodēm un lielgabalu lādiņiem. Mums līdzās esošās atdzimstošā impērija turpina cildināt „lielo uzvaru“, atsakoties saprast, ka daudzām tautām šī „uzvara“ nebija atbrīvošana no iepriekšējā nacisma terora un nežēlības jūga, bet gan jauna tāda paša jūga uzspiešana.
9.maijam būtu jābūt nežēlības un terora piemiņas dienai. Tā nav Uzvaras diena.