Kas tagad nepieciešams? Te daži priekšlikumi:1. Nekavējoties un līdz pamatiem pārveidot valsts pārvaldes sistēmu, likvidējot gan līdzšinējās sistēmas radītos korupcijas riskus, gan arī iespēju neprofesionāliem partiju ielikteņiem iegūt vadošus amatus saimnieciskajā sfērā. Atjaunot un novilkt striktu robežu starp politisko varu un uzņēmējdarbību, veicinot dialogu un sadarbību, bet nepieļaujot to saplūšanu, kā tas acīmredzot noticis Latvijā. Strikti pārskatīt visus gadījumus, kur varas un naudas saplūšana radījusi nelikumīgas privilēģijas pašreizējo partiju reālajiem īpašniekiem un viņu sabiedrotajiem.
2. Pārskatīt un vajadzības gadījumā mainīt esošo likumdošanu un no tās atvasinātos Ministru kabineta, atsevišķu ministriju, tām pakļauto iestāžu darbības noteikumus, kuri patlaban samudžināti un neskaidri. Tas būtiski samazinās birokrātijas slogu, kurš patlaban smacē uzņēmējdarbību, inovācijas, zinātnes attīstību.
3. Abi pirmie punkti jārealizē steidzamības kārtā, jo jebkuri stabilizācijas pasākumi un nākotnes plāni nav iemiesojami esošās sistēmas ietvaros - tas kļūst redzams ar katru dienu vairāk, it īpaši pēc Kalvīša un Straumes (dižie reformatori!) atjaunošanas valstij ļoti svarīgu nozaru vadībā.
4. Pēc šo prioritāro pasākumu veikšanas jāseko fiskālās politikas reformai – pirmkārt progresīvajam ienākumu nodoklim. Vienkāršajiem ļaudīm nav jāmaksā par baņķieru un spekulantu kļūdām, kuras iedzinušas valsti krīzē. Vienlaikus jānotiek sociālā nodrošinājuma, izglītības un veselības aizsardzības sistēmas reformai.
5. Bet pamatu pamats ir un paliek latviešu valoda kā valsts valoda un izglītības stūrakmens, latviskā kultūra un dzīves izpratne kā sabiedrību vienojošais elements.
Tās būtu pašas nepieciešamākās mērauklas, izvērtējot partiju propagandas piedāvājumus pirms balsošanas. Man ir skaidrs, ka nedrīkstu – pat ja arī to gribētu – balsot par nevienu no līdzšinējās koalīcijas partijām, to darbības ievirze un līderu trulums joprojām parādās visā krāšņumā. Sirds man ļoti sāp par Jauno laiku, kurš nu ar savu bezprincipialitāti piebiedrojies šai «elitārajai» komandai. Latvijai neatliekami vajadzīga gluži cita politika – kā arī nesauktos partija vai partijas, kuras ir gatavas to realizēt.