Mūsu valsts likumi vispār ir savādi. Tie atļauj dažādām „sabiedriskajām organizācijām“ „cildināt“ politiskās partijas, tie ļauj nekustamā īpašuma spekulantiem nemaksāt nodokļus un tie ļauj ministru prezidentam pieņemt tādus likumus kādus viņš grib, nerēķinoties ar sabiedrību. Tomēr SAB apgalvojums (ja ticam Jutai Strīķei), ka šīs „iekārtas“ var konfiscēt tikai tad, ja tās ir konstatētas darbībā, ir vienkārši absurds. No vienas puses—nav vainīgs tas, kas nav pieķerts, respektīvi, man ir tāda maza noklausīšanās iekārtiņa manas mājas pagrabā, bet es jau to nelietoju, tikai katru rītu apbrīnoju un noslauku putekļus. Kaut kā neticami skan, ne? Kurš pērk iekārtas par vairākiem simtiem tūkstošu latu, lai tās noliktu stūrī un ... nelietotu? Kurš spēs šādam scenārijam noticēt, ja ir skaidrs, ka šajā merkantilisma laikmetā naudai sevi ir jāattaisno.
Ja Jutas Strīķes stāstītais ir patiess, tad šķiet SAB netiek galā ar saviem pienākumiem. SAB ir jārūpējas par to, lai neviens nelikumīgi nenoklausītos citus indivīdus, pat savus kaimiņus vai sievas māti ne. Ja SAB rīcībā ir bijusi KNAB nodotā informācija, tad kāpēc SAB nerīkojās? Pat gadījumā, ja likums patiešām neļauj šādas iekārtas konfiscēt, ja tās netiek lietotas, tad kāpēc gan SAB nevarētu ierosināt likuma grozījumus, lai šādu situāciju turpmāk nepieļautu? Varbūt SAB nemaz negrib aiztikt stūrī stāvošas noklausīšanās iekārtas? Ja negrib, tad ar to SAB kaut kas nav kārtībā…
Vēl vairāk! Varbūt SAB ir ieinteresēts nelegālu noklausīšanās iekārtu pastāvēšanā. Kurš gan var garantēt, ka ar nelegālajām iekārtām nedarbojas bijušie SAB darbinieki, kuriem ir gan zināšanas, gan prasmes rīkoties ar šādām iekārtām. Kamēr SAB aktīvi nerīkosies, tikmēr būs aizdomas par kāda "piesegšanu."