Labi apmaksātu darbavietu pamats – augsts darba ražīgums

Darba ražīgumu mēra, izdalot valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) ar strādājošo skaitu, vai arī ar nostrādāto stundu skaitu. Tātad ražīgs darbinieks ir tāds, kura darba rezultātā gadā vai stundā radusies vērtība ir augsta. IKP var celt dažādos veidos: palielinot strādājošo skaitu, stimulējot esošo darbaspēku strādāt ilgāk un/vai veicinot viena strādājošā saražotās vērtības kāpumu. Latvija pēdējos gados ir spējusi palielināt nodarbināto cilvēku īpatsvaru starp iedzīvotājiem darbspējas vecumā (15-64 g.v.), taču lielākā rezerve jau ir izsmelta un nākotnē vajadzēs arvien vairāk koncentrēties uz strādājošo radītās vērtības celšanu. Pēdējo var panākt, stimulējot inovācijas. Inovācijas var būt gan tehnoloģiskas, gan arī organizatoriska rakstura (t.i. optimizējot ražošanas procesu). Latvijā vajag likt galveno uzsvaru uz jau eksistējošu tehnoloģiju aprobēšanu, jo mums praktiski nav resursu, lai finansētu nozīmīgu pētniecības un attīstības darbu. Svarīgi arī visās jomās maksimāli pielietot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) piedāvātās iespējas, turklāt tieši ražošanas funkciju nodrošināšanai, nevis tikai uzņēmuma vadībā. Prakse rāda, ka IKT var ievērojami celt darba ražīgumu, ja tas saistās ar izmaiņām pašā ražošanas procesa organizēšanā. Turklāt, nekādā gadījumā neaizmirstot par pakalpojumu nozari, kura jau sen ieņem galveno vietu ekonomikā. Gan inovācijām, gan veiksmīgai IKT pielietošanai ir viens priekšnoteikums - izglītots un radošs darbinieks. Tādēļ Latvijā ir jānodrošina pasaules līmeņa izglītība, kā arī jāveicina visu vecumu grupu iedzīvotāju tālākizglītošanos. Taču izglītības kvalitātei agrīnā stadijā ir īpaša nozīme, jo ir pierādījies, ka neizglītota pieaugušā vēlāka apmācība ir daudz dārgāka. Veiksmīga inovācija ir iespējama, tikai cieši sadarbojoties ražotājiem ar klientiem un pasūtītājiem, ar ko Latvijā ir problēmas. Jāizveido arī daudz ciešāka saikne uzņēmēju un izglītības, kā arī pētniecības iestāžu starpā. Visbeidzot, ar valsts pārvaldes darba ražīgumu mums ir katastrofa. Latvijā no visām ES valstīm ir trešais lielākais ierēdņu skaits uz vienu iedzīvotāju. Tajā pat laikā valsts pakalpojumu kvalitāte ir zemā līmenī. Valsts pārvalde ir pilnībā jāreorganizē, krietni vien samazinot ierēdņu skaitu. Tādejādi arī atbrīvotos papildus darbaspēks, kas kļūtu pieejams privātajam sektoram. Baidos, ka JL tas neizdosies, ņemot vērā tagadējo Saeimas un valdības sastāvu. Tādēļ SCP joprojām atbalsta priekšlaicīgas Saeimas vēlēšanas.

kas ir razhiigs darbinieks? kaa kaapinaat darba razhiigumu? vai valsts paarvalde arii grasaas kaapinaat savu razhiigumu?

neko jaunu ,jau krievu laikaa ekonomiskaas nelaimes izskaidroja,ka algas nedriikst apsteigt darba razhiigumu,to zinaajam kaa reizreekinu ikviens.Bet Kalviiiisha valdiibas koalicija un saeima budzeta komisija to nezinaaja un atljaava algam apsteigt darba razhiigumu,Tagad Dombrovska kungam ar nosaciitu paatagu alga jaiedzen darba razhiiguma pakaljaa.Repshe vinjam paliidz sakaartot valsti un tas mani priecee.