Oktobra beigās Daugavpilī un Rīgā notika jau tradicionālā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja starptautiskās ekspertu komisijas sēde, tajā tika lemts, kuri darbi tiks iekļauti ABLV Bank kolekcijā topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam. Kamēr vēl norit formālās procedūras, kolekcijas papildinājums paliek noslēpumā, tomēr KDi bija iespēja klātienē novērot ekspertu komisijas darbu. Izbraukumā uz Daugavpili devās atzītais laikmetīgās mākslas konsultants un kurators Norberts Vēbers no Vācijas, Krievijas Nacionālā laikmetīgās mākslas centra mākslinieciskais direktors Leonīds Bažanovs un mākslinieks Leonards Laganovskis, nākamajā dienā izstāžu zālē Arsenāls un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā viņiem pievienojās pārējie komisijas locekļi. Abas darba sesijas organizēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule sadarbībā ar ABLV Charitable Foundation. "Veidojas laba kolekcija," par līdzšinējo tikšanās reižu sauso atlikumu saka Leonīds Bažanovs. Viņš gan uzskata, ka muzeja krājums vēl ir tapšanas procesā un komisijai nevajag sevi ierobežot dogmatiskās normās, domājot par kādu noteiktu galarezultātu.
Ceļojums uz Rotko dzimteni
"OK, baigi forši, būs labs iemesls beidzot aizbraukt uz izslavēto Rotko centru," esot atbildējis latviešu gleznotājs Andris Eglītis, uzaicināts piedalīties izstādē Latvijas laikmetīgā glezniecība, kas līdz 12. novembrim apskatāma Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrā (DMRMC) un ko atbalsta ABLV Charitable Fondation. Vairāki Eglīša darbi jau ir iekļauti Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā. Izstādē skatāmi arī Daigas Krūzes, Otto Zitmaņa, Sigitas Daugules, Jāņa Dukāta, Viktorijas Valujevas un Andra Vītoliņa darbi. Daugavpils cietokšņa rekonstruētajās telpās var aplūkot arī britu mākslinieka Pītera Grifina izstādi Es tikai sekoju tiem, kas iet pirms manis un nelielu daļu no unikālās krievu modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas. "Es devos uz Marka Rotko izstādi un skatījos uz vienu darbu divdesmit minūšu," nākamajā dienā savos iespaidos dalījās Norberts Vēbers. Dvinskā dzimušā mākslinieka daiļrade kļuva par neapšaubāmu līderi cīņā par eksperta uzmanību! "Es šodien biju [pozitīvā nozīmē] satriekts," piedzīvoto Daugavpilī komentēja Leonīds Bažanovs. Krievijas Nacionālā laikmetīgās mākslas centra pārstāvis domā, ka nākotnē ar DMRMC varētu realizēt kādu sadarbības projektu.
Vai jums patīk hokejs?
Nākamajā dienā eksperti devās atpakaļ uz Rīgu. Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls ieejas viņi satikās ar savu kolēģi – kuratori, mākslas zinātnieci un Igaunijas Mākslas muzeja direktori Sirji Helmi –, lai visi kopā dotos uz latviešu gleznotāja Ērika Apaļā personālizstādi Zari (Radošajā darbnīcā bija apskatāma līdz 2. novembrim – I. A.). "Ideju pamatā visbiežāk ir noteiktu bērnības atmiņu vai autobiogrāfijas kā fenomena studēšana," izstādes ievadā raksta tās kuratore Šelda Puķīte. "Ilze, vai jums patīk hokejs?" pie darba, kur vairāki spēlētāji dzenā ripu, man pavaicā Norberts Vēbers. Vai jums patīk kāda no šīm gleznām? – iespējams, ka šis varētu būt viens no jautājumiem, kas kļūs aktuāls nākamajā starptautiskās ekspertu komisijas sēdē. ABLV Bank kolekcijā jau ir Ērika Apaļā darbs ar sniegavīram līdzīgu priekšmetu. Eksperti bija sajūsmā par ievērojamā latviešu izcelsmes mākslinieka Gustava Kluča plašo ekspozīciju Kāda eksperimenta anatomija, kas sestdien, 25. oktobrī, Arsenāla Lielajā zālē bija apskatāma priekšpēdējo dienu. Sēde turpinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās, kurās jau iepriekš pieminētajiem ekspertiem pievienojās multimediju mākslinieks Raitis Šmits un kuratore, mākslas zinātniece Helēna Demakova. "Viņš nosauca cenu?" – "Pagaidām ne!" – sēdē tiek spriests par kāda ārvalstu mākslinieka darbu. Ekspertu satikšanās ļauj apspriest dažādus jautājumus un dalīties pieredzē, kas saistīta ar viena vai otra darba izvēli. Igaunijas mākslas zinātniece Sirje Helme atklāj, ka viņus tagad nodarbina jautājums, kuru mākslinieku daiļrades attīstībai sekot, iepērkot arvien jaunus un jaunus darbus, un cik ilgi. Tomēr Helme atzīst, ka Latviju šī problēma piemeklēs tikai pēc 20 gadiem. Sēdes laikā daži kolekcijai nepiemēroti darbi dod impulsu painteresēties par citu autoru veikumu konkrētajā mākslas laukā. "Viņi būtu labi mūsu kolekcijā, bet neiederīgi jūsējā, jo netiks saprasti un kritīs ārā no konteksta," par kādu Krievijas mākslinieka darbu teic Leonīds Bažanovs. Pazib arī autorības tēma, kuru padara aktuālu ļoti daudzie multidisciplinārie darbi laikmetīgajā mākslā.
Vienā valodā
Uz jautājumu par kopīgas valodas atrašanu ar citiem kolēģiem Igaunijas Mākslas muzeja direktore norāda, ka viņi ir pazīstami jau ļoti ilgu laiku – ar Norbertu Vēberu jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. "Es uzticos Norberta zināšanām, jo viņš par latviešu mākslu zina pat vairāk nekā es," Sirje Helme raksturo laikmetīgās mākslas konsultantu no Vācijas, kurš kā freelancer jeb neatkarīgais kurators ir sadarbojies ar Ojāru Pētersonu un citiem latviešu māksliniekiem. "Leonīds ir ļoti inteliģents cilvēks ar smalku gaumi, kurš daudz nerunā," – ar Krievijas Nacionālā laikmetīgās mākslas centra māksliniecisko direktoru viņa ir pazīstama aptuveni trīsdesmit gadu. "Mēs visi mēdzam pastrīdēties ar Ramintu, jo viņa ļoti mīl fotogrāfiju un glezniecību, bet tas notiek augstā profesionālā līmenī," Sirje Helme saka par Viļņas Mākslas akadēmijas profesori, mākslas zinātnieci Ramintu Jurēnaiti, kura šajā ekspertu komisijas sēdē nepiedalījās. "Taču labu mākslinieku mēs sazīmējam visi uzreiz," KUMU mākslas muzeja izveidotāja pievērš uzmanību svarīgākajam nosacījumam.
Viens no ekspertu uzdevumiem ir ne tikai vērtēt, bet arī piedāvāt apspriešanai savu valstu mākslinieku darbus – tieši šāds jautājums tiek izrunāts otrās dienas sākumā. "Es ierakstu protokolā, ka mēs piekrītam ar to strādāt elektroniski," piefiksē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, ļaujot saprast, ka starptautiskās ekspertu komisijas darbība nesākas un nebeidzas ar konkrēto sēdi. Sarunā ar KDi Sirje Helme stāsta, ka krājumā ir par maz igauņu darbu. "Labākais jau ir nopirkts," viņa domā. Leonīds Bažanovs piebalso, ka Latvija tāpat kā Krievija nokavēja ar darbu iegādāšanos – daudzi nav saglabājušies, vairāki nav vairs pa kabatai. "Iļjas Kabakova darbu kādreiz varēja nopirkt par inženiera algu," atceras Krievijas Nacionālā laikmetīgās mākslas centra mākslinieciskais direktors, taču viņš ar skaudību skatās uz notiekošajiem procesiem Latvijā, jo Krievijā 95 procentus no visiem krājumiem veido dāvinājumi.
Augstpapēžu kurpēs
Arī Leonīds Bažanovs piekrīt – jau no paša sākuma komisijā valda liela vienbalsība, un līdz ar to sadarbība ir bijusi ļoti viegla. "Dažreiz pat sarunāties nevajag – tikai precizējumi vai apstiprinājumi," viņš piebilst. Protams, dažreiz gadās tā, ka ekspertu komisijas dalībniekiem ir atšķirīgi viedokļi par vienu un to pašu darbu. "Es neņemtu," teic Sirje Helme. – Vai mēs balsosim? – (Balso) – Noraidīts. Viņi fokusējas uz Latvijas un tuvāko reģionu mākslu, kurā ir bijuši kopēji saskarsmes punkti: Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju, Krieviju. Lai arī neviens neliedz domāt par Marka Rotko vai kāda cita skaļa vārda iegādi, tam nepietiktu naudas, jo runa ir par lielām summām, un nav arī vajadzības, jo kāds cits jau to ir izdarījis. Leonīds Bažanovs un Sirje Helme aicina apmeklēt MoMA Ņujorkā vai Tate Modern Londonā, kas ir piepildīti ar pasaulē pazīstamu mākslinieku darbiem, taču par savu uzdevumu uzskata izvēlēties kolekcijai tādus darbus, kuri piedāvā oriģinālu redzējumu un kuriem ir nozīme šeit un tagad, kuri ir svarīgi šajā kultūrā un skatītājiem ar līdzīgu pieredzi.
Vēl viens būtisks kritērijs darbu izvēlē ir akcents uz vārdu "muzejs", jo tās ir divas atšķirīgas lietas – iekļaut mākslas darbu krājumā vai pakārt dzīvoklī pie sienas. Bieži vien ar darbu, kas ir muzejā, nav iespējams un arī nevajag dzīvot mājās. "Tas ir tāpat kā sieviete nevar visu laiku staigāt augstpapēžu kurpēs – viņa tās uzvelk uz balli, bet mājās staigā čībās, jo tā ir daudz ērtāk," min piemēru Leonīds Bažanovs. Turklāt neeksistē absolūtā telpa, katrai vietai ir savi noteikumi – baznīcā tu esi viens, darbā cits un alus bārā vēl citādāks! Viņš norāda, ka, izvēloties darbus, ir svarīgi atcerēties, ka muzeja uzdevums būs nevis pasīva kolekcijas demonstrēšana, bet nepārtraukta ekspozīcijas maiņa un aktīva komunikācija ar skatītāju, kurā būs jāiegulda liela enerģija. Tam ir jāsagatavojas – visu laiku kā burvju māksliniekam no kabatām būs jāvelk ārā jauna un jauna bildīte un jānodrošinās ar plašu vārdu krājumu, lai spētu sarunāties ar apmeklētājiem gan franču domātāja Rolāna Barta, gan arī ikdienišķākā valodā.