Pagājušās nedēļas nogalē izstāžu centrā Litexpo Viļņā notika Lietuvas Mākslas galeriju asociācijas rīkotais septītais laikmetīgās mākslas gadatirgus ArtVilnius. Četrās dienās to apmeklēja 21 000 cilvēku – tas ir populārākais vizuālās mākslas notikums Lietuvā. Mesē piedalījās 60 galeriju no 12 valstīm, stendos pārdots 200 darbu par kopējo summu 260 000 eiro. Latviju pārstāvēja piecas galerijas un organizācijas – Agijas Sūnas mākslas galerija, Māksla XO, Tifāna, Happy Art Museum un Kuldīgas Mākslinieku rezidence.
Francūzis ierāmē Vecdaugavu
Galerija Māksla XO Viļņā parādīja savu klasiķu Kristapa Ģelža un Gļeba Panteļejeva darbus, kā arī franču mākslinieka Mišela Kasteņē gleznas. Ar Mišelu Kasteņē galerijas vadītāja Ilze Žeivate iepazinās ArtVilnius 2009. gadā. "Drīz pēc tam viņa man piezvanīja un piedāvāja sadarbību," sarunā ar KDi stāsta franču mākslinieks. Pašreiz galerijā Māksla XO notiek viņa trešā personālizstāde Rīgā; vēl vienu izstādi Mišels Kasteņē tur veidojis kā kurators. Šis ir interesants Rietumeiropas mākslinieka un Latvijas galerijas sadarbības piemērs.
Mišelu Kasteņē pārstāv trīs galerijas – Parīzē, Londonā un Rīgā. "Man ir privilēģija strādāt Rīgā, ar maniem Eiropas kolēģiem tas nenotiek bieži. Daudzi franču mākslinieki sadarbojas ar galerijām Briselē un Londonā, taču tas ir tik garlaicīgi!" uzsver Mišels Kasteņē. "Latvijā cilvēki novērtē mākslu un amatniecību. Viņi nāk uz galerijām, jo mīl mākslu. Parīzē viss ir citādi, laikmetīgās mākslas galeriju vide ir snobiska un agresīva, apmeklētāji baidās ieiet galerijā. Tā vide tevi pieņem tikai, ja esi pircējs, nevis vienkārši skatītājs. Tā ir noslēgta pasaule. Galerijā uz tevi prot paskatīties tā, ka tu vairs nevēlēsies tur atgriezties. Tāpēc parasti mākslas mīļotāji neapmeklē galerijas. Rīgā attieksme ir brīvāka un patīkamāka, cilvēki nāk un skatās."
Mišels Kasteņē atzīst, ka sadarbība ar galeriju Māksla XO viņu apmierina. "Galerija ir pamanīta, tā piedalās mesēs Viļņā, Madridē un Berlīnē. Ziniet, Parīzē es varu pārdot vienu divas gleznas gadā un Rīgā – tikpat daudz. Francijas galvaspilsētā ir 50 000 mākslinieku. Ja esi pirmajā desmitniekā, tu pārdod visu, ko esi radījis, jo kolekcionāri negrib riskēt un visi pērk vienu un to pašu. Māksliniekiem, kuri nav pirmajā desmitniekā, iet grūtāk," atklāj Mišels Kasteņē.
Viņa darbos ienāk Latvijas ainava. Piemēram, gadatirgū Viļņā tika eksponēta Mišela Kasteņē glezna Ierāmētā Vecdaugava – tajā tuvplānā atveidota zāle un puķes, kuras mākslinieks nofotografējis, kad pastaigājies pa Vecdaugavu kopā ar mākslinieci Tatjanu Krivenkovu.
Kaķis gatavs simtgadei
Mesē ArtVilnius varēja apskatīt vairākus tēlnieka Gļeba Panteļejeva darbus. Kādi ir viņa iespaidi par Viļņas gadatirgu? "Mese ir pasākums, kas domāts komerciālu sakaru dibināšanai, bet ne tikai – šis ir mākslas forums. Ja salīdzinām ar citām vidēja līmeņa mesēm, Viļņas pasākums no tām atšķiras. Es nelietoju vārdus "komerciāls" un "salonisks" negatīvā nozīmē, bet bieži vien gadatirgos galeriju stendi ir kā izteikti veikaliņi, šeit man ir cits priekšstats. Es redzu daudz darbu, kas ir brīvi, atraisīti un interesanti. Ja tiem ir arī komerciāla dimensija, tas ir labi, jo māksliniekam ir kaut kā jāizdzīvo. Pasaulē viss balstās uz preču un naudas attiecībām, mākslas darbi iekļaujas šajā sistēmā, un šeit to var redzēt. Man šķiet, šis līmenis ir pietiekami interesants, lai šeit, Viļņas mesē, pavadītu vienu dienu," uzskata Gļebs Panteļejevs.
Ar savu aktivitāšu programmu iepazīstināja Kuldīgas Mākslinieku rezidence. Blakus tās stendam tika izvietota Aigara Bikšes un Andra Vītoliņa milzu skulptūra, kas veidota no svaigi krāsotiem koka dēļiem, – ciklopiska izmēra dzeltens kaķis, kurā varēja iekāpt kā Trojas zirgā un nonākt tribīnē dzīvnieka mutē. Kaķis ir daļa no projekta Lielzemes laikmetīgais muzejs, kas veltīts Latvijas simtgadei. Kuldīgā tas tiks atklāts 1. jūlijā. Vēlāk šogad – koncertzālē Lielais dzintars Liepājā un Mākslas stacijā Dubulti.
Kopējā pulsa mērīšana
Par labāko ārzemju galeriju mesē tika atzīta galerija У no Minskas. Tā ir vienīgā laikmetīgās mākslas galerija Baltkrievijā. 2014. gadā tajā notika Arņa Balčus sagatavotā Latvijas jaunās fotogrāfijas skate. Pašlaik galerija У izrāda lielu interesi par iespēju rīkot Minskā Aijas Zariņas izstādi – gleznotājas darbus ArtVilnius piedāvāja galerija Tifāna. "Aijas Zariņas darbos savienojas naivums, bērnišķīgums un fenomenāls dziļums. Mākslā viņa runā par lietām, par kurām reti kurš runā," saka galerijas У direktore un kuratore Valentīna Kiseļova.
Šogad īpaša uzmanība ArtVilnius programmā tika veltīta Polijai (pērn – Ukrainai). Mesē piedalījās desmit Polijas galeriju, ar savu kolekciju iepazīstināja Krakovas Laikmetīgās mākslas muzejs MOCAK. "Polijas piemērs ir pozitīvs – tur ir lieliski mākslinieki, labi muzeji, dinamiska galeriju vide un aktīvas kultūras institūcijas. Polijas māksla ir novērtēta globālajā mērogā," norāda Polijas programmas kuratore mākslas zinātniece Raminta Jurenaite, kura ir pazīstama arī kā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ekspertu komisijas locekle.
"Mums Baltijas reģionā ir svarīgi nosargāt un saglabāt šo pasākumu, jo mesei ir ļoti daudzveidīgi uzdevumi," viņa piebilst. "No vienas puses, tā ir platforma jauniem māksliniekiem. Viņiem parasti nākas ilgi gaidīt, kamēr viņi var īstenot kādu vērienīgu ieceri un parādīt darbu plašai auditorijai, un šeit viņiem ir šāda iespēja. Daudzi jaunie mākslinieki atraduši auditoriju un sākuši karjeru, pateicoties ArtVilnius. No otras puses, gadatirgus sniedz iespēju uzaicināt māksliniekus, kuri ir saistīti ar Lietuvu, bet dzīvo ārzemēs un darbojas starptautiskajā arēnā. Šeit var parādīt viņu veikumu vietējai publikai. Pats galvenais – saglabāt sakarus starp valstīm un just kopējo pulsu. Tā ir iespēja attīstīt lielus, ambiciozus projektus. Piemēram, šoreiz mēs iepazīstinām ar Polijas mākslu. Mēs daudz ko varam mācīties no Polijas galeristiem. Viņi iekarojuši savu vietu starptautiskajā tirgū un īsteno dažādas stratēģijas, kuras varētu būt noderīgas arī mums. Polijas mākslas zinātnieki interesanti interpretē mākslu, un galerijas to meistarīgi pasniedz. ArtVilnius sniedz unikālu iespēju iepazīties ar šīm galerijām."
Raminta Jurenaite īpaši izceļ Krakovas Laikmetīgās mākslas muzeja MOCAK darbību: "Tas ir vienīgais šāda rakstura muzejs Centrālajā un Austrumeiropā. Tā uzmanības lokā ir reģiona konceptuālā un postkonceptuālā māksla. Šis muzejs ļoti veiksmīgi strādā ar publiku un pasniedz sabiedrībai savu vēstījumu."
Mākslas zinātniece akcentē ArtVilnius nozīmi: "Šis gadatirgus ieliek pamatus nākotnes attīstībai. Nevar cerēt, ka mums uzreiz parādīsies daudz kolekcionāru, kuri steigsies iegādāties darbus un ieguldīt līdzekļus mākslā. Tā nenotiek. Lietuvā parādās jaunas galerijas, kuras spilgti piesaka sevi. Es sapņoju, ka tās sāks parādīties uzreiz pēc pirmās un otrās meses, tomēr vajadzēja paiet vismaz sešiem gadiem. Tās ir galerijas dzīvokļos, dažādas jauniešu iniciatīvas. Ja meses nebūtu, šī kustība nedzimtu," apgalvo Raminta Jurenaite.
ArtVilnius aktivizē kustību vietējā mākslas tirgū un veicina sadarbību ar kolekcionāriem. Piemēram, viens no meses atbalstītājiem – advokātu birojs Cobalt – konsekventi iegādājas jauno mākslinieku darbus. Savukārt finanšu un menedžmenta kompānijas Lewben dibinātais Lewben Art Foundation nu jau tradicionāli gadatirgus ArtVilnius nekomerciālajā sadaļā izrāda daļu savas apjomīgās privātkolekcijas: šoreiz uzsvars tika likts uz tēlniecību, viens no eksponātiem bija skandalozo britu mākslinieku brāļu Čepmenu darbs – ainiņa no viņu iecienītās šausmu pasaules. Lietuvas smalkākā publika varēja iepazīt Lewben Art Foundation kolekciju VIP pieņemšanā, kurā dīdžeja loma tika uzticēta mūsdienu veiksmīgākajam Baltijas reģiona māksliniekam Deimantam Narkevičam. Viņš spēlēja intelektuālu elektronisko mūziku no vinila platēm. Dejot nebija viegli.
Informācija par Viļņas laikmetīgās mākslas mesi: www.artvilnius.com