Pētījumu bija pasūtījusi Rīgas dome, un lasot tā atziņas, gribējās teikt, ka rīdzinieku sacītais un secinājumi ir tik acīmredzami katram, kas pārvietojas pa Rīgu, ka tādēļ nebija jāgaida desmit gadi un jāpasūta pētījums. Tomēr – varbūt vismaz šoreiz domnieki kaut ko dzirdēs un sapratīs un varbūt taisnība, ka ”labāk vēlu, nekā nekad”. Pamatu pamatos pētījums apstiprina to, ka lielākā daļa rīdzinieku būtu gatavi pa pilsētu pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ja vien tas ievērotu pats savus kustības grafikus un būtu pietiekami komfortabls. Savukārt, nav jābūt satiksmes guru, lai saprastu, ka sabiedriskā transporta sastrēgumus un kavēšanos vismaz daļēji varētu novērst atsevišķas, tikai tam domātas satiksmes kustības joslas. Sākotnēji „korķi” Rīgas ielās, iespējams, arī palielinātos, bet tad cilvēki saprastu, ka ar sabiedrisko transportu viss notiek ātrāk un nemēģinātu pārvietoties tikai ar personīgo mašīnu. Protams, es varētu gari un plaši stāstīt par, piemēram, man tīkamāko pilsētu Eiropā sabiedriskā transporta kustības jomā – Strasbūru, kur pārvietošanās ne tikai ar ātrgaitas zemās grīdas tramvaju ir prieks, bet satiksmes organizācija ar autobusiem vēlākās vakara stundās parastu rīdzinieku spēj pārsteigt ne pa jokam. Bet lai nu šoreiz paliek Francija un Strasbūra, dzīvojam taču Rīgā.. Un tepat, mūsu galvaspilsētā, es ik dienas pārliecinos par to, ka ar tramvaju varu nokļūt pilsētas centrā nesalīdzināmi ātrāk un ērtāk, nekā ar automašīnu. Dzīvoju tajā Čiekurkalna daļā, kas piekļaujas Mežaparkam, un 11. tramvaja līnija lielu daļu sava ceļa automašīnām nav sasniedzama, jo sliedes ir pavisam atsevišķi no ielas braucamās daļas. Pēdējos gados sastrēgumi ir milzīgi un, ja no Mežaparka vai Čiekurkalna gribat izkļūt ar mašīnu, tad ceļā jādodas ap septiņiem rītā. Ar tramvaju mierīgi pabraucu garām mašīnu sastrēgumam un esmu centrā aptuveni 20 minūšu laikā. Protams, katram par Rīgas satiksmi būs savs stāsts, un bez diskusijām neiztikt. Bet nākamā gada pavasarī notiks pašvaldību vēlēšanas, un kamieļu karavānu pētītāji gribēs turpināt sēdēt savos krēslos – pat Šlesers ir sarosījies pārcelties uz Rīgas mēra krēslu. Tad nu mums atliek vien izmantot politiķu „krēslu sapņus” un katru dienu viņiem atgādināt, ka pilsētas satiksmes problēmas ir risināmas tūlīt un bez ēzeļiem, kamieļiem, pāra un nepāra skaitļiem.
Laiks aizmirst ēzeļus, kamieļu karavānas un nepāra skaitļus
Ja sastādītu to valstu sarakstu, kuras Rīgas domes deputāti apmeklējuši pēdējos desmit gados, lai iepazītos ar pilsētu satiksmes organizēšanas pieredzi, tas būtu krāšņs un eksotisks stāsts, kurā laikam netrūktu pat acteku, inku un droši vien pat samuraju pieredzes. Nupat Rīgas domniekus ar pētījumu par to, ko galvaspilsētas iedzīvotāji būtu vai nebūtu gatavi darīt, lai sastrēgumi mazinātos, ir iepazīstinājis tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.