Pjotrs Pjotrovskis (Piotr Piotrowski, 1952–2015) šajā grāmatā raksta par agorafiliju – vēlmi piedalīties publiskajā telpā, kritizēt un radoši pilnveidot sabiedrisko dzīvi, lai tā nepanīkst. Bijušā Austrumbloka valstīm, tostarp Latvijai, aiz muguras ir agorafobija – brīvības pretmets, sabiedrisko norišu kontrole un kultūras un mākslas pakļaušana oficiālās ideoloģijas monopolam. Pēc Aukstā kara beigām, kad brūk robežmūri un binārā ģeopolitiskā pasaules kārtība, māksla iegūst jaunu pašizteiksmi, kultūras globalizācijas ietekmē kļūstot transgresīvāka un kosmopolītiskāka. Mākslas darbs vairs nav pašpietiekams vienums, bet tiecas piedalīties politiskajā aktīvismā, anarhijā, utopijā. Pārmaiņas piedzīvo arī muzejs. Bet viena no svarīgākajām Pjotrovska atziņām – māksla palīdz mums dziedēt pagātnes traumas un orientēties tagadnes juceklīgajā pasaulē, ar savām krāsām izdaiļojot agoru – demokrātijas, brīvības un dažādības telpu.
Pjotrovskis ir mākslas vēsturnieks un nozīmīgs Vidus- un Austrumeiropas 20. un 21. gadsimta mākslas pētnieks. Autors īpaši pievērsies komunistiskajā un postkomunistiskajā Eiropā radītajai mākslai, analizējis to politiskā un ģeogrāfiskā kontekstā. Pjotrovskis radījis ne tikai novatoriskas kritiskas monogrāfijas, kurās apkopotas mākslas tendences reģionā no 1945. gada līdz mūsdienām, bet arī tādu svarīgu metodoloģisku jēdzienu kā horizontālā mākslas vēsture. Šis jēdziens formulēts, aprakstot Vidus- un Austrumeiropas mākslas vēsturi pēckara periodā, un ir izrādījies noderīgs daudziem mākslas vēsturniekiem, kas nodarbojas ar “perifērijās” radītu mākslu, izaicinot tradicionālo rietumnieciski centrēto mākslas vēstures diskursu.
Grāmatu no poļu valodas tulkojusi Ingmāra Balode. Izdevuma redaktors ir Dens Dimiņš, korektore Ieva Rozenberga. Grāmatas maketu veidojis Ints Vikmanis, sērijas māksliniece Anna Aizsilniece. Projekta vadītāja Māra Žeikare (LCCA).
Grāmatas tulkojuma izdošanu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Arctic Paper. Īpaši pateicamies autora atraitnei Maria Żuk-Piotrowska un grāmatā ietverto mākslas darbu autoriem.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teorijas sacerējumu tulkojumu sērija jau kopš pirmā izdevuma 2005. gadā mērķtiecīgi veidota, lai latviešu valodā padarītu pieejamus pasaulē zīmīgus sacerējumus. Sērijā līdz šim izdoti jau vairāk kā septiņpadsmit autoru darbu tulkojumi. Turpmākajos gados sērijā tiks iekļauti darbi, kas veltīti feminisma, posthumānisma, postkoloniālisma un postsociālisma tēmām. Kā nākamais sērijas izdevums sagaidāms Rozi Braidoti Nomadiskie subjekti: Iemiesošana un dzimumdiference mūsdienu feminisma teorijā tulkojums latviešu valodā.
LCCA izdotās grāmatas var iegādāties Latvijas Laikmetīgās mākslas centra birojā Rīgā, Alberta ielā 13 un www.lcca.lv, kā arī grāmatnīcās citviet.