"Ekoloģiskā krīze, karš, pandēmija un nevienlīdzība ir kļuvuši par daļu no normālības. Distopiski pasaules bojāejas scenāriji arvien vairāk kļūst par mūsu realitāti. Jebkura sistēma, atstāta pašplūsmai, laika gaitā tiecās uz haosu: siltuma enerģija izkliedējas, bioloģiskie organismi iet bojā, sabiedrības sabrūk. Vai pastāv kāds, kas varētu mūs ievest šajā jaunajā realitātē, ceļvedis, kas mūs varētu sagatavot pārmaiņām?"
Izstāde Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē sniedz iespēju ieraudzīt katastrofu kā izrādi (spectacle), kur drūmais un melanholiskais saplūst ar sapņaino un ekstātisko. Telpa un vide kā mākslas objekts un performatīvs notikums ļauj skatītājam piedzīvot uzburtas apokalipses ainas kā patiesi īstas un vienlaikus izbaudīt tās estētiski kā vērotājam no malas. Ar savu klātbūtni apmeklētājs kļūst par daļu no instalācijas. Projekts neaktualizē kādu konkrētu dabas, vides, tehnoloģisko vai sociāli politisko kataklizmu, bet drīzāk katastrofas ideju kopumā. Izstādi papildina performatīvu intervenču programma, kuru mērķis ir aktivizēt telpisko instalāciju.
Artūrs Virtmanis (1971) studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, eksperimentējis ar kino, papīra arhitektūru, procesuālo mākslu, performanci, tēlniecību, glezniecību un grafiku. Piedalījies neskaitamās izstādēs un ar skatuves dizainu saistītos projektos ASV, Latvijā, Igaunijā, Dānijā, Somijā, Krievijā, Itālijā, Francijā, Lielbritānijā, Ķīnā un Arābu Emirātos. Latvijā autora darbi tikuši nominēti Purvīša balvai, Latvijas Sabiedrisko mediju gada balvai Kilograms kultūras. Mākslinieks ir saņēmis Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balvu Baltais zvirbulis.
Strādājot ar tādām tēmām kā entropija, melanholija, mesiānisms un utopija, Artūrs Virtmanis rada trauslas lielformāta instalācijas, kurās apvienojas ogles zīmējumi un multimediāli telpas inscenējuma elementi. Viņa veidotajām instalācijām raksturīgs filozofisks poētiskums, kā arī intensīvs vizuālais un metaforiskais piesātinājums.