Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā notiks lasījumu cikls

gada 4. maijā. Līdztekus sadarbībai ar Maskavas biedrību un folkloras materiālu vākšanu, par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem tā izvirzīja arī muzejisko materiālu krāšanu topošajam RLB muzejam. Latvieši tolaik, ieplūstot pilsētā, jau bija iekarojuši zināmas pozīcijas ekonomikā un vēlējās tās nodrošināt arī kultūrā, zinātnē un politikā. Šāds muzejs bija nepieciešams gan kā tautas pagātnes liecību krātuve un zinātnisku pētījumu rosinātājs, gan kā reāls konkurents vācu muzejiem. Viens no pirmajiem nosaukumu variantiem paralēli Etnogrāfijas muzejam bijis - Latviešu muzejs.Kāds bija muzeja tālākās izveides process? Kāpēc Katrīna Dombrovska 1880. gadā tam dāvināja tieši skapi? Kāds sakars muzeja izaugsmei ar Krievijas arheoloģijas biedrības arheologu kongresu Rīgā 1896. gadā? Kur 1914. gadā bija paredzēts būvēt muzeja ēku, kā arī – kāpēc 1920. gadā muzejam piešķīra telpas Rīgas pilī? Kas notika ar muzeja kolekcijām pēc Otrā pasaules kara un kā tika izdzīvots padomju periods? Kāda ir muzeja šodiena un nākotnes perspektīvas? Par to visu varēs uzzināt, apmeklējot LNVM direktora Arņa Radiņa lasījumu 14. februārī. No 14. februāra līdz 26. aprīlim muzejs ik trešdienu, sestdienu un svētdienu plkst. 13.00 aicina vēstures interesentus uz Rīgas pili, kur bez maksas būs iespējams noklausīties muzeja vadošo speciālistu lasījumus vai apmeklēt tematiskās ekskursijas.  Šogad maijā Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM) aprit 140 gadi. Trešais vecākais muzejs Latvijā, tas ir pirmais latviešu vēstures muzejs vispār un pašlaik viens no diviem Latvijas muzejiem, kura ekspozīcijas regulāri skatāmas ārzemēs. Par godu jubilejai, muzejs īstenos gan profesionālajai videi, gan plašai Latvijas sabiedrībai saistošu pasākumu programmu.